25.oktobrī policijā vērsās 18 gadus veca jauniete no Jaungulbenes pagasta ar iesniegumu, ka iepriekšējā dienā Gulbenē, slimnīcas parkā, viņai uzbrukuši trīs vīrieši, iesituši pa galvu un atņēmuši somiņu, kurā atradies maks ar 110 latiem naudas.
Nekavējoties tika uzsākta pārbaude un organizēti iespējamo aizdomās turēto meklēšanas pasākumi. Tomēr policijas darbiniekus jau pašā sākumā izbrīnīja un darīja aizdomīgus gan jaunietes aprakstītā laupītāju rīcība, gan “cietušās” sniegtais vīriešu apraksts, kas atbilda pārāk tipiskam – “filmu”- priekšstatam par laupītājiem; sejas zem viņu apģērba kapucēm neesot saskatījusi. Pašas izjūtas pēc “notikuma” aprakstītas visai tēlaini, ar “lielo uztraukumu” izskaidrojot, kāpēc nekavējoties nav devusies uz turpat blakus esošo slimnīcu un izsaukusi policiju, bet iesniegumu uzrakstījusi un iesniegusi tikai nākamās dienas pēcpusdienā. Neilgi pirms tam – 25.oktobrī ap pusdienlaiku – “cietusī” sakarā ar gūto “sasitumu” vērsusies vēl arī slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Turpinot izmeklēšanu, noskaidrojās patiesie lietas apstākļi.
“Cietusī” vēlāk paskaidroja, ka šāda notikuma vispār nav bijis, bet viņa to izdomājusi un iesniegumu uzrakstījusi tādēļ, ka pieminētā naudas summa nav piederējusi viņai un bijusi jāatdod, taču, tā kā daļu no tās iztērējusi (tostarp – iegādājoties alkoholiskos dzērienus) jauniete pati un daļu aizdevusi savam draugam, viņai vairs nebijis naudas ko atdot. Negribējusi atzīties savai mammai, ka naudu iztērējusi, un izdomājusi stāstu par aplaupīšanu. Slimnīcā, kur viņa vērsusies, lai pastiprinātu savu izdomājumu ticamību, nekādas sitiena pazīmes, protams, netika (un nevarēja tikt) konstatētas. Jauniete vēloties atvainoties un ļoti nožēlojot par policijai radītajām “neērtībām”. Policijas skatījumā šis tomēr nav īstais vārds, un tiek apsvērts jautājums par L.V. saukšanu pie likumā paredzētās atbildības par apzināti nepatiesa ziņojuma iesniegšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
