Vai šovi televīzijā aizstāj kultūras raidījumus?
Antra Sprudzāne, Gulbenes bibliotēkas direktore: – Es šovus neskatos, izņemot “Koru karus”. Man neapmierina ne šovu kvalitāte, ne arī tas, kas tur notiek. Pirmos šovus es vēl skatījos, bet tie, kas jau ir ar ciparu “2”, mani vairs nesaista. Jā, es saprotu, ka televīzijai tā ir naudas pelnīšana. “LNT” un “TV 3”, kur pārsvarā ir tie šovi, kultūras raidījumu programmā, man šķiet, nemaz nav. Šīs televīzijas nav orientētas uz šādu uzdevumu, tās strādā vairāk uz izklaidējošo sfēru, nevis lai izglītotu. Paliek Latvijas 1.televīzija, tajā ir vairāki kultūras raidījumi. Man ļoti negribētos, lai, piemēram, “100 grami kultūras” tiktu aizcelts prom uz citu kanālu. Kultūras raidījumu televīzijā varētu būt vairāk. Man patīk arī raidījumu cikli dažādās jomās, kas ir redzami Latvijas 7.kanālā brīvdienu rītos.
Donāts Veikšāns, Gulbenes rajona padomes konsultants kultūras jautājumos: – Pirmkārt, es visus šos šovus neskatos. Domāju, ka agri vai vēlu mēs attapsimies, ka esam nepareizi darījuši, ka šobrīd esam domājuši par ko citu, nevis par paliekošām vērtībām. Manuprāt, ar šiem šoviem cilvēki netiek piepildīti, bet gluži pretēji – vēl vairāk iztukšoti. Tie ir izklaides raidījumi, taču tie cilvēkus neizglīto. Es personīgi labāk šovu laikā daru kaut ko citu. Ja mani tas neinteresē, nav ko sevi ar to apgrūtināt.
Tas pats jau notiek arī dzīvē. Arī uz skatuves valda šovi. Tie nolaižas no ekrāniem sadzīvē. Tas, manuprāt, ir traģiski. Man ļoti patīk, kāda nostāja ir Madonā. Tur lielā cieņā ir klasiskā mūzika, koncerti, teātris. Ir, protams, arī šovi, taču viss ir samēra robežās.
Astrīda Vilciņa, Stradu pagasta kultūras darba organizatore: – Manuprāt, televīzijā ir palikuši tikai daži kultūras raidījumi. Ja arī tiek rādīti kādu izrāžu atkārtojumi, tie ir laikā, kad cilvēki ir darbā.
Runājot par šoviem, varu teikt, ka tie ir vajadzīgi, taču tad tiem ir jābūt kvalitatīviem, nevis tādiem, kādi tie ir tagad. Daudzi inteliģenti cilvēki tos vispār neskatās, jo viņiem šķiet, ka tajos par cilvēkiem vienkārši ņirgājas. Vienīgais šovs, kuru var skatīties un baudīt, ir “Koru kari”. Tas ir arī veicinošs šovs. Varbūt tādējādi mums radīsies jauni kori vai kamerkori.
Jāteic gan, ka šobrīd mums valstī vispār nav arī kultūras politikas. Doma ir tāda – gan jau tā kultūra pati par sevi nobeigsies.
