Daudzi cilvēki uz jautājumu, kas ir jūsu lielākā dzīves vērtība, atbild, ka tā ir ģimene, kas sniedz mīlestību, atbalstu, padomu, izpratni, prieku, gandarījumu, uzmundrinājumu, arī pamudinājumu. Šīs vērtības par svarīgākajām uzskata arī gulbeniešu Ieleju ģimene.
Sarmītes un Nolda Ieleju ģimenes stāsts nav diez ko sens. Sarmīte atzīst, ka tas arī nav diez cik oriģināls un sācies tāpat kā daudziem jo daudziem cilvēkiem. “Mēs iepazināmies kādā ballē Gulbenē. Kādu laiku veltījām viens otra iepazīšanai un tad 2000.gadā svinējām kāzas. Tagad mums ir diezgan viegli izrēķināt kāzu gadadienu skaitu. Tā nu esam sadejojušies,” smej Sarmīte. Šobrīd viņi ģimenē jau ir četri. “Mums ir piecus gadus vecs dēls Gatis un gadu un astoņus mēnešus veca meitiņa Elza.”
Nevarētu dzīvot šķirti
Sarmīte stāsta, ka ģimene viņiem ir vislielākā vērtība. “Mēs ļoti daudz laika cenšamies pavadīt kopā un ne tikai paši savā ģimenē. Pie savas ģimenes mēs pieskaitām arī savus vecākus, bez kuriem mēs nekādi nevaram iztikt. Viņi mums ir ļoti svarīgi un mīļi. Mēs cenšamies viņus apciemot, cik vien bieži iespējams, braucam gan palīgā, gan arī svinēt kopīgi svētkus. Jauki, ka mūsu bērniem ir tik mīļas omītes un vectētiņi. Arī viņi ir ļoti priecīgi, ka tiek apciemoti, tad var palutināt savus mazbērnus. Bērniem kopīgi ar vecākiem patīk darboties, tiek apgūtas arī dažādas jaunas nodarbes.”
Daudzas ģimenes Latvijā šobrīd dzīvo šķirti. Viens vai abi vecāki varbūt ir devušies strādāt uz ārzemēm. Ieleju ģimene spriež, ka viņi nevarētu dzīvot prom viens no otra. Viņiem ir svarīgs otra cilvēka atbalsts, mīlestība un draudzīgais plecs. “Mums nav pat prātā ienākusi tāda doma, ka mēs varētu dzīvot šķirti. Ģimenei ir jābūt kopā, tikai tā tā var pastāvēt. Visiem ir jābūt kopā un jācīnās,” spriež Sarmīte.
Kopīgi dzied dziesmas
Ieleju ģimene ļoti daudz laika cenšas pavadīt kopā, viņi visu dara kopīgi. Kopīgi tiek plānoti visi darbi un kopīgi tie tiek arī paveikti – Sarmīte un Noldis darbus nedala. “Kurš ir brīvāks un kurš var, tas arī izdara steidzamākos darbus,” atklāj Sarmīte. Arī bērnu audzināšanā viņu starpā valda vienprātība. “Arī audzinot bērnus, mēs nesadalām pienākumus. Tētis nav tikai tas stingrais un bargais un mamma – tā, kas vienmēr samīļo. Arī tētis reizēm paspēlējas ar bērniem, palasa pasakas, vakaros reizēm arī padzied dziesmas. Mums visiem četriem patīk kopīgi vakaros padziedāt. Esam jau vesels ansamblis – arī mazā meitiņa jau dzied mums līdzi,” stāsta Sarmīte.
Runājot par ģimenes tradīcijām, Ieleju ģimene atklāj, ka kopīgi tiek svinēti katri svētki.
“Kad ir mazi bērni, tradīcijas rodas pašas no sevis. Atceros, kā pagājušajā gadā kopīgi ar bērniem visi devāmies aizdegt svecītes pie pieminekļa – bērniem tas ir jāmāca jau kopš mazām dienām. Negājām un nedarījām to brīdī, kad visi pulcējās pie pieminekļa, aizgājām vienkārši vieni paši neatkarīgi ne no viena. Todien tieši bija arī sniegs, varējām arī jauki izvizināties ar ragaviņām un izstaigāties. Mums tas ļoti patika,” stāsta Sarmīte. “Kad ārā ir vēss laiks, mēs parasti šiverējam pa mājām. Mums patīk kopīgi cept pīrāgus. Mazās rociņas tad var mīcīt un rullēt mīklu. Bērniem ļoti patīk šādi darboties. Gatim šobrīd ir tas vecums, kad viņš bērnudārzā apgūst burtiņus, tad viņš man šad tad prasa: “Mammu, izcepsim burtiņus!”” Ieleju ģimene reizēm kopīgi dodas arī nelielos ceļojumos. “Pagaidām, kamēr bērni ir mazi, ceļojumi mums nav īpaši ilgi, apceļojam tuvākās pilsētas. Vasarā bijām aizbraukuši uz Alūksni uz dabas muzeju, kurā arī bērniem, pat mazajai Elzai, bija ļoti interesanti, viņa visu cītīgi pētīja.
Jāmāk atrast laiks bērniem
Bērni ir ģimenes lielākā svētība. “Bērni ir tas, kas paliks aiz mums, viņi turpinās mūsu dzimtu, mūsu darbus,” secina Sarmīte.
Savulaik Sarmīte un Noldis dejojuši deju kolektīvā “Ratiņš”, taču šobrīd tam vairs neatliek laika. “Gribas veltīt laiku bērniem, kamēr viņi ir mazi. Viņiem tagad ir tāds vecums, ka vecāki ir ļoti vajadzīgi. Negribas šo laiku pazaudēt. Kad viņi izaugs līdz pusaudžu gadiem, tad svarīgāki jau būs draugi. To, ko tagad pazaudēsim, vairs nevarēs atgūt. Ar bērniem ir ļoti interesanti. Vakar pat, piemēram, atnācām no bērnudārza un mazā meitiņa pie mājas ilgi pētīja un brīnījās, kur ir palikusi peļķe, bet tā bija izžuvusi. Mēs katru dienu atklājam kaut ko jaunu,” stāsta Sarmīte.
Ieleju ģimene vēl ir salīdzinoši jauna, taču, vai ģimenes locekļu skaits tajā kaut kad vēl varētu papildināties, ir grūti teikt. “Ne jau nauda ir tā svarīgākā, galvenais ir jāmāk atrast laiks bērniem. Tiesa, arī no valsts ģimenēm nav pietiekami liela atbalsta. Gribētos, lai ģimenes tiešām tiktu vairāk atbalstītas, tad varbūt arī uzlabotos situācija valstī. Visvairāk ikvienu uztrauc nestabilitāte,” atzīst Sarmīte.
Vizītkarte:
Sarmīte Ieleja strādā par skolotāju Bērzu pamatskolā. Šogad audzina 1.klasi.
Noldis Ieleja ir SIA “Metrum” Austrumvidzemes reģiona vadītājs, kā arī vada Gulbenes biroju.
Bērni – dēls Gatis (5 gadi) un meita Elza (1 gads un 8 mēneši).
