ANO, 13.nov., LETA–AFP. Pasaules līderi, kas pulcējušies Ņujorkā, lai piedalītos pēc Saūda Arābijas ierosinājuma ANO organizētajā konferencē par starpreliģiju attiecībām, trešdien pauda uzticību reliģiskajai iecietībai, taču nebija noslēpjamas viņu domstarpības šajā delikātajā jautājumā.
Konferencē, kas notiek ANO galvenajā mītnē, piedalās 80 valstu pārstāvji, kuru mērķis rast ceļus to reliģisko un kultūras šķirtņu pārvarēšanai, kas ieguvušas “civilizāciju konflikta” apzīmējumu. Saūda Arābijas karalis Abdulla II, kas pats pārstāv galēji konservatīvo islāma sektu – vahabītus – un nepieļauj nevienu citas ticības formas publisku piekopšanu, aicināja uz “mieru un harmoniju”.
Runātājs pēc runātāja piebalsoja šim aicinājumam, apgalvojot, ka visas pasaules lielākās reliģijas atbalsta iecietību.
Taču drīzumā uzpeldēja rūgtums, kuru izraisījis Izraēlas un arābu konflikts, kā arī neapmierinātība ar Rietumu ekonomisko un sociālo politiku.
Lai gan īpaši nediskutētas, visā līdzšinējā konferences gaitā gaisā bija jūtamas domstarpības starp Rietumu pārstāvjiem un musulmaņiem jautājumā, vai iecietības koncepts attiecināms arī uz indivīda brīvībām.
Paredzēts, ka konferencē uzstāsies aptuveni 20 valstu un valdību vadītāji, tostarp ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš savu runu teiks ceturtdien. Trešdien Vašingtonu konferencē pārstāvēja valsts sekretāre Kondolīza Raisa.
Savā runā, atklājot konferenci, ANO Ģenerālās Asamblejas prezidents Miguels d’Eskoto Brokmans, Nikaragvas katoļu priesteris, kurš pievērsies tā sauktajai atbrīvošanās teoloģijai un savulaik bijis komunistiskā sandinistu režīma ārlietu ministrs, uzbruka Rietumos valdošajai “neaprobežotajai alkatībai”.
Arī karalis Abdulla kritizēja Rietumu politiku, apgalvojot, ka rietumnieku “neizglītotības” dēļ islāms pakļauts “netaisnībai”.
“Miljoniem cilvēku, īpaši jaunieši, vaicā, vai Rietumi patiesi domā to, ko saka par vienlīdzību, cieņu un universālu taisnīgumu. Tajā pašā laikā ekstrēmisti – musulmaņi, kristieši un jūdaisti – iegūst no šaubām un šķelšanās,” sacīja Saūda Arābijas karalis.
Taču, kamēr Abdulla, līdzīgi citiem musulmaņiem, par galveno problēmu uzskata neiecietību pret musulmaņiem un stereotipu veidošanu par islāmu, kas tiek meklēta Rietumu pasaulē, rietumvalstu pārstāvji norāda uz indivīda brīvības trūkumu, kāds valda islāma pasaulē.
Situāciju vēl delikātāku padara apstāklis, ka Abdulla, kurš savā karalistē nepieļauj faktiski nekādu reliģisko vai politisko brīvdomību, pats ir konferences idejas autors un sponsors.
Baltā nama pārstāve Deina Perinio Buša vārdā pauda pārliecību, ka “Saūda Arābijas karalis ir sapratis nepieciešamību viņiem veikt ilgu ceļu un ka viņš cenšas spert zināmus soļus, lai nokļūtu pie mērķa”.
Franciju konferencē pārstāv bijušais premjerministrs Alēns Žipē, un arī viņš piebalsoja arābu kolēģiem un aicināja “uz iecietību un miera iedibināšanu un nostiprināšanu”.
Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra cilvēktiesības, īpaši nepieciešamību “atzīt neierobežotu ticības brīvību visās tās formās”.
Žipē pievērsās arī runas brīvībai, kas ir īpaši delikāts jautājums, ņemot vērā sašutumu islāma pasaulē, kuru izsauca pravieša Muhameda karikatūru publicēšana rietumvalstu laikrakstos.
“Reliģisko brīvību nav iespējams sasniegt bez vārda brīvības, pat ja tā reizēm tiek izmantota, lai paustu izsmieklu,” uzsvēra Žipē.
Arī Dānijas kultūras ministre Karīna Kristensena uzsvēra indivīda brīvības nozīmi.
“Šodienas vide mums atgādina, ka tādiem principiem kā izteiksmes brīvība un reliģijas vai uzskatu brīvība ir jābūt pamatā visām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru un starpreliģiju dialogu,” sacīja Kristensena, kura pārstāv valsti, kas 2005.gadā pirmā nokļuva musulmaņu uzbrukumu krustugunīs saistībā ar Muhameda karikatūru publicēšanu kādā no Dānijas laikrakstiem.
Tikmēr tādas cilvēktiesību aizstāvju organizācijas kā “Human Rights Watch” pauž skepsi pret cieņu, kāda tiek izrādīta karalim Abdullam konferencē, kas veltīta iecietības jautājumiem.
Tomēr Izraēlas prezidents Šimons Peress atzinīgi novērtēja karaļa “bezprecedenta” iniciatīvu, kas nebūtu bijusi iespējama vēl tikai pirms desmit gadiem.
“Tas, ko mēs šodien pieredzam, ir jauns sākums,” preses konferences laikā sacīja Peress. “Tas, kas šodien tika demonstrēts, bija griba. Tagad mums šajā virzienā ir jāstrādā.”
Abdullas mērķis, ierosinot konferences rīkošanu, bija turpināt starpreliģiju dialogu, kuram pamati tika likti pagājušā gada jūlijā Madridē notikušajā “Pasaules Konferencē par dialogu”.
Tomēr avoti diplomātu aprindās atzīst, ka valstu domstarpību dēļ nav nekādu izredžu konferences noslēgumā pieņemt kopīgu rezolūciju un, iespējams, pat deklarāciju, līdzīgu tai, kāda tika pieņemta pēc Madrides konferences.
