Gads tuvojas izskaņai, un gulbeniešiem ir sajūta, ka kaut kā šogad pietrūcis. Piemēram, piecus gadus pēc kārtas notikušā konkursa “Mis un Misters Gulbene”. Pirmos trīs Līga Vītola palīdzēja organizēt Ingai Troicei, nākamos divus viņa rīkoja viena pati. Pirms tam vairākus gadus konkursu organizēja Gulbenes kultūras nama darbinieces Ineta Meldere un Edīte Siļķēna. Arī šogad konkurss bija paredzēts. Ne jau velti Līga ir sarūpējusi kroni tai meitenei, kurai bija jākļūst par “Mis Gulbene 2008”.
“Pērn, tūlīt pēc konkursa “Mis un Misters Gulbene”, devos ceļojumā uz ASV. Es tur dzīvoju tikko notikušā konkursa varā un domāju tikai par nākamo. Jau nopirku kroni, ko saņemtu “Mis Gulbene 2008”. Šajā kronī ir Svarovska kristāli – 77 zelta un 83 balti. Kronis ir pirkts Floridā. Diemžēl…” “Dzirkstelei” saka Līga ar nožēlu, tomēr nezaudējot optimismu.
Viņa stāsta, ka 29.novembrī brauks paskatīties konkursa “Mis un Misters Alūksne” norisi. “Nāksies sevi vēl vairāk sāpināt,” piebilst Līga.
Jaunieši ir novērtējuši
Pagājušajā gadā jauniešu centrs “Bāze” konkursu “Mis un Misters Gulbene” atzina par gada notikumu pilsētā.
“Jaunieši saka, ka viņiem šis konkurss ir nepieciešams. Tur viņi gūst to, kas nav pieejams ikdienā. Jaunieši novērtēja vietējos pasniedzējus, jo redzēja, ko šie cilvēki viņiem spēj iemācīt, sasniegt. Nevajag nekur tālu meklēt. Mums tepat ir daudz talantīgu cilvēku,” saka Līga.
Tomēr šogad konkurss nenotiks. Vai tas nozīmē, ka Līga devusi sev šogad atvaļinājumu? “Ne jau es, bet valsts! Ne jau no manis vienas šis lēmums bija atkarīgs,” viņa saka. Ar skumjam Līga piebilst, ka diemžēl Gulbenē iznīkst mazie uzņēmēji, pilsētu pārņem “lielie”, kas nav vietējie. Viņus vietējā dzīve, sabiedriskās aktivitātes, problēmas neinteresē, viņi nevēlas atbalstīt šādu konkursu jauniešiem. “Šodien es nevaru iet pie vietējiem uzņēmējiem lūgt atbalstīt jauniešu konkursu, ja notiek cīņa par eksistenci un darbavietu saglabāšanu gulbeniešiem,” bilst Līga. Tomēr viņa tic, ka ekonomiskā situācija Gulbenē, Latvijā un pasaulē stabilizēsies.
Brīvā dabā, par brīvu
Ideju viņai pietiek. Līga sevī jau bija vizualizējusi, kāds būtu bijis šāgada konkurss “Mis un Misters Gulbene”. “Bija doma, ka konkursam jānotiek rudenī, zelta lapkritī, piemēram, oktobrī, kad bija vēl samērā silts. Norises vieta – skatuve brīvā dabā Vecgulbenes muižas parkā. Par to jau bija sāktas sarunas ar muižas īpašniekiem. Šovā būtu sasaukšanās ar mūsu vēsturi, jo vide tam ir piemērota, turklāt Gulbenei šogad apritēja 80 gadi,” viņa saka. Līgas sapnis – lai konkurss skatītājiem būtu par brīvu.
Vai nākamgad būs konkurss? “Es nesaku, ka negribu. Lai arī varbūt ir tādi cilvēki Gulbenē, kas tā domā. Es ļoti vēlos šo konkursu pilsētas jauniešiem, gribu to organizēt. Man tas patīk. Vai nākamgad spēšu? Laiks rādīs,” bilst Līga.
Nāca pieteikties atlasei
“Šogad daudz jauniešu nāca pie manis un jautāja, kad sāksies atlase konkursam “Mis un Misters Gulbene”. Tas bija septembrī. Ir ļoti žēl, jo šis pasākums pelēkajā ikdienā ienesa svētku sajūtu ne tikai konkursa dalībniekiem, bet arī tā apmeklētājiem, gulbeniešiem, viesiem,” atzīst Līga. Viņa nepiekrīt tiem, kas uzskata, ka konkurss “Mis un Misters Gulbene” ir komercpasākums. Ne tikai tāpēc, ka ar konkursa rīkošanu nevar gūt peļņu.
“Ne jau organizatoru vārdu pēc tam daudzina un tālāk nes šie jaunieši. Viņi nes pasaulē Gulbenes vārdu. Piemēram, gulbenietis, “Misters Latvija” Kārlis Karolis, kas vēlāk godalgots vēl citos starptautiskajos konkursos, visur stāsta, ka viņš ir ne tikai no Latvijas, bet arī no mazas pilsētas, kurai dots cēla putna – gulbja – vārds,” saka Līga.
Viņa atzīstas – lai kā gribētos, nav bijis iespējams šogad jauniešus iepriecināt ar konkursa rīkošanu Gulbenē. Iemesls ir prozaisks. Nav naudas. “Kā man apgalvoja aģentūras “Mis Latvija” direktore Inta Fogele, šogad konkurss notiek tajās Latvijas pilsētās, kur šo pasākumu salīdzinoši dāsni sponsorē pašvaldība,” saka Līga.
Ko viņai pašai līdz šim ir nozīmējis šis konkurss? “Tā ir bauda. Man, citiem uzņēmējiem, kas atbalsta šo pasākumu,” saka Līga. Ne jau velti arī šogad bija tādi, kas paši vaicāja, vai konkurss būs, jo bija gatavi nākt talkā kaut ar mazumiņu. Un tomēr tas nebija pietiekami, lai ieceri realizētu. Jāņem vērā, ka dzīve kļūst arvien dārgāka. Pērn konkursa rīkošana izmaksāja 9,2 tūkstošus latu. Līga uzskata, ja Gulbenes pilsētas dome konkursā būtu investējusi pusi (tikai 5000 latus) no tāmes, ar to pietiktu.
Par zvaigznēm un gulbjiem
Mēdz teikt, ka visi potenciālie konkursa dalībnieki šim pasākumam nemaz nepiesakās un paliek ārpus konkurences. Līga saka – atnāk un piesakās tie, kas patiesi vēlas. Bieži vien viņi nav speciāli mudināti. Savukārt tie, kuri iedomājušies sevi par neatvairāmiem skaistuļiem, bieži vien ir kompleksu mākti un neiedrošinās iekļauties situācijās, kur ir jākonkurē ar citiem, kur jāļauj sevi vērtēt.
“Konkursā paši jaunieši un skatītāji vēlas ieraudzīt, kā, tēlaini izsakoties, pīlēni pārtop par gulbjiem. Konkursa dalībnieku ieguvums ir tur, ka viņi šo jauno, skaisto tēlu nes tālāk – ikdienā – un prot cilvēkiem pateikt “labdien!”, “uz redzēšanos!”, “paldies!” un “atvainojiet!”. Tas ir ļoti daudz laikā, kad jauniešiem pietrūkst pozitīvu autoritāšu, kam viņi gribētu līdzināties,” saka Līga.
Vai konkursam “Mis un Misters” ir nākotne?
Kārlis Karolis, “Misters Gulbene 2004” un “Misters Latvija 2005”: – Šogad valstī ir tāda ekonomiskā situācija, ka konkursu Gulbenē noorganizēt grūti. Varbūt arī prātīgi būtu šo konkursu rīkot ik pēc diviem vai trim gadiem. Tad konkurss piesaista vairāk jauniešu un viņiem šis notikums liekas nozīmīgs, gaidīts. Ja konkurss norit katru gadu, tad to vairs neuztver ar pienācīgu interesi.
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs: – Pozitīvs, vajadzīgs konkurss, kurš ir jāorganizē. Taču tas prasa zināmu organizatorisko darbu un finanses. Šis otrais iemesls šogad apgrūtinājis daudzu pasākumu rīkošanu Gulbenē. Domāju, ka arī nākamgad būs tāpat. Tādas pagaidu grūtības. Šo konkursu organizē pēc privātās iniciatīvas. Tātad ir jāmeklē nauda. Pašvaldība apmaksā licenci, nerunājot par telpām, elektrības izmantošanu.
Ineta Meldere, Gulbenes kultūras centra darbiniece: – Vienmēr būs meitenes, kas gribēs piedalīties šādā konkursā, un arī puiši. Ja tas veido jaunā cilvēka personību, sevis izkopšanu, apliecināšanu, tad kāpēc ne?! Organizatoriski viena pamatproblēma ir finanses. Lai konkursu noorganizētu pietiekami augstā līmenī, lai strādātu ar tā dalībniekiem divus līdz trīs mēnešus regulārās nodarbībās, vajag lielus līdzekļus.
