Pagājušajā piektdienā, 21.novembrī, aptuveni pulksten 16.30 Gulbenē nejauša garāmgājēja sadzirdēja kādu raudam atkritumu kastē pie soliņa netālu no strūklakas. Viņa zvanīja „Dzirkstelei” un pastāstīja par to. Kopīgi ar redakcijas pārstāvi vairāki gulbenieši devās uz šo vietu un atklāja, ka atkritumu kastē iemests vēl akls kucēns. Dzīvnieciņš bija iesaiņots divos polietilēna maisos un atstāts atkritumos nosalšanai.
Aiznesot kucēnu uz veterināro aptieku, lai konsultētos ar veterinārārsti Elitu Lesiņu, „Dzirkstele” noskaidroja, ka atradenītis ir meitene – bezšķirnes sunītis. Tā kā kucēniņš ir vēl nevarīgs un never vaļā acis, tam vēl nevar būt divas nedēļas.
“Diemžēl šāda cilvēku nežēlība pret dzīvniekiem nav retums. Parasti tie, kas grib tikt vaļā no kāda suņu vai kaķu bērna, ir ielāgojuši žēlsirdīgos cilvēkus un noliek viņiem pie māju sliekšņa dzīvnieciņu, kas kļuvis lieks. Zina, ka kāds ar mīkstu sirdi paņems, pabaros un izaudzinās pamesto dzīvnieku,” saka E.Lesiņa. Tomēr tas ir nepieļaujams gļēvums – nevajadzīgo dzīvnieku nolemt mokpilnai nāvei aukstumā un badā, kā to, piemēram, bijušais saimnieks bija lēmis atkritumu tvertnē pilsētas centrā izmestajam nesen dzimušajam sunītim.
Pagaidām rūpes par sunīša izdzīvošanu uzņēmušies „Dzirksteles” darbinieki. Aptiekā ir sarūpēts mākslīgais piens kucēniem un pudelīte, no kuras mazuli barot. Kucēns nu ir siltumā, un cerams, ka pārciestās mocības nekļūs tam liktenīgas. Turpmāk „Dzirkstele” informēs lasītājus, kā klājas sunītim, un meklēs viņam labus saimniekus. Pagaidām dzīvnieciņš pierod pie jaunās dzīves un mātes piena aizstājēja.
Sunītim jau ir divi vārdi. Par Lolu viņu nosaukusi meitene Margarita Kallase, kas vienaldzīgi nepagāja garām raudošajam dzīvniekam un ziņoja, ka atkritumu kastē iemests kaut kas dzīvs. Otru vārdu – Dzirkstīte – sunītim izvēlējies “Dzirksteles” kolektīvs, jo dzīvnieciņš izglābies ar “Dzirksteles” starpniecību.
“Dzirkstele” vēlētos uzzināt lasītāju domas par šo un līdzīgiem gadījumiem. Kāpēc cilvēki izvēlas cietsirdīgu rīcību, nevis civilizētu risinājumu? Sastopoties ar šādām situācijām, iedzīvotājiem būtu jāvēršas pie pilsētas domes sabiedriskās kārtības sarga. Cilvēki par cietsirdību būtu jāsoda, tomēr dzīvnieki nāves sodu (eitanāziju) nav pelnījuši. Viņiem ir vajadzīga patversme, kas dāvā cerību turpināt dzīvot un atrast jaunus – labākus – saimniekus.
Fakti:
Parasti kucēnam actiņas atveras 10. – 13. dienā.
1 – 2 mēnešus vecs kucēns guļ apmēram 20 stundas diennaktī.
Govs pienu mazam kucēnam nedrīkst dot, jo viņa kuņģis nespēj pārstrādāt laktozi. Zooveikalos un veterinārajās aptiekās var nopirkt speciālu kucēniem paredzētu mākslīgo pienu. Ja kucēns pats nemāk ēst, viņu baro no speciālas pudelītes.
Līdz 4 nedēļu vecumam kucēns jābaro ik pēc 2 stundām, arī naktī. Līdz 3 mēnešu vecumam kucēns jābaro 5 – 6 reizes dienā. Līdz 6 mēnešu vecumam pāriet uz 4 – 5 ēdienreizēm, līdz gadam pakāpeniski pāriet uz 3 ēdienreizēm, pēc gada vecuma – uz 2.
Pirmo vakcināciju veic 7 – 8 nedēļu vecumā, nākamo – 12 nedēļu vecumā.
Sunim nav ieteicams dot putnu kaulus, cūkgaļu, jēlas zivis, desas, žāvējumus, šokolādi, pupas, zirņus.
No Interneta
