Stress, lieki pavadīts laiks un nevajadzīgu lietu iegāde – tā par iepirkšanās paradumiem Latvijā secināts “GE Money Bank” pētījumā, kas veikts sešās valstīs septembrī un oktobrī. Latvieši iepērkoties bieži, ātri un bez iepirkuma saraksta, principā pievēršot ikdienas pirkumiem pārāk maz uzmanības. Secināts, ka, ieejot veikalā, mēs paļaujoties uz sajūtām, ko tajā brīdī gribas. Man gan gribētos teikt, ka ne visiem ir tik daudz naudas, lai iepirktos pēc sajūtām. Neticu, ka pensionāre, kas lielveikalā vairāk piestāj pie nocenoto preču vitrīnas, negribētu savā iepirkumu grozā ielikt gan augļus, gan svaigu gaļu.
Lai gan ir uzskats, ka ar tukšu vēderu nevajagot iet pirkt pārtiku, jāpiekrīt pētījumam, ka veikalu lielākoties apmeklējam ik vakaru pēc darba (tātad neēduši). Nenoliegt, ka bez nepieciešamajām lietām pārtikas grozā ieslīd arī kāds kārums, bez kura, protams, var iztikt. Taču sāpīga ir atklāsme, ka īstenībā par saviem līdzekļiem neko īpašu arī nevari atļauties. Tāpēc parasta ir aina, kad lielveikalā cilvēki vispirms bukletā iepazīstas ar piedāvātajām akcijas precēm un tikai tad izvēlas, ko pirkt. Kurš neizmantos izdevību par 25 procentiem lētāk iegādāties miltus, makaronus un putraimus, lētāk sarūpēt dažādas garšvielas…
Lai mēneša beigās nebūtu jālūkojas tukšā maciņā, speciālisti iesaka plānot iepirkšanos. Veikals jāapmeklējot vismaz reizi vienā vai divās nedēļās un ar sarakstu rokās. Jā, tā lieliem groziem nedēļai, divām iepērkas ārzemēs. Diemžēl mūsu valstī reti kurš apmeklē lepnus firmas veikalus, jo dārdzība aug straujiem soļiem, bet algas no aizmugures tikai pieklibo. Toties humpalu bodes un nocenoto pārtikas preču vitrīnas allaž tiek uzpasētas. Nožēlojami, bet fakts.
