LETA
Valsts aizsardzības mācības apguvei paredzētās stundas vidusskolā plānots rast uz pamatkursa “Sports un veselība” rēķina, to samazinot par 128 stundām, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) sagatavotais noteikumu projekts.
VISC iecerējis, ka no 2024./2025. mācību gada mācību priekšmetam “Sports un veselība” tiks atvēlētas 187 stundas iepriekšējo 315 stundu vietā.
Savukārt valsts aizsardzības mācības apguvei paredzēts atvēlēt par 12 stundām mazāk nekā iepriekš, jo sasniedzamo rezultātu “attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personu” iecerēts apgūt mācību priekšmetos “Sociālās zinības un vēsture” vai “Vēsture un sociālās zinātnes I”.
Neklātienes vai tālmācības formā valsts aizsardzības mācības kurss būs īstenojams 35 stundās un skolēni apgūs teorētisko kursa saturu.
Ņemot vērā valsts aizsardzības mācības plānoto ieviešanu, piemēram, 10. un 11.klasē, VISC prognozē, ka izglītības iestādēm arī paplašināsies iespējas piedāvāt elastīgus risinājumus, kas vērsti uz bērnu veselīgu dzīvesveidu, tajā skaitā izmantojot esošo pedagogu atalgojuma mērķdotāciju daudzveidīgu aktivitāšu īstenošanai.
Lai papildinātu šī brīža sporta nodarbības ar aktivitātēm no mācību stundām brīvajā laikā, VISC sniegs metodisko atbalstu izglītības iestādēm. Tāpat šāda risinājums ieviešana palielina izglītības iestādēm iespēju piesaistīt veselības nozares speciālistus, stiprinot jauniešu iespēju iegūt informāciju par veselības jautājumiem, uzskata VISC.
Līdz 2024.gada 31.augustam valsts aizsardzības mācības vidējās izglītības programmā paredzēts īstenot kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
Grozījumu projekts iesniegts publiskajā apspriešanā līdz 3.jūlijam.
Pret šādu VISC ieceri jau iebilduši ārsti Pēteris Apinis un Andrejs Ērglis, paužot, ka sporta stundu samazināšana varētu tikai veicināt bērnu aptaukošanos, kā arī saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām.
Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu uzņemšanas procesā ilgtermiņā novērojams liels reflektantu īpatsvars, kuri nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības prasības, kas rada būtiskas personāla atjaunotnes problēmas iekšlietu iestādēs.
Piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2020.gadā nenokārtoja 60 %, 2021.gadā – aptuveni 40 %. Lielā mērā problēma saistīta ar Latvijas skolēnu fiziskās sagatavotības zemo līmeni.
