Inita Savicka
Jau 1.jūlijā pirmie Gulbenes novada dziesmu un deju svētku dalībnieki dosies uz Rīgu. Par to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece amatiermākslā Ieva Mūrmane.
I.Mūrmane stāsta, ka 1.jūlija rītā uz Rīgu dosies Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša”, bet šīs pašas dienas vakarā – arī citi kolektīvi.
Dižosies arī Vērmanes dārzā
Studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka sajūtas līdz pat pašiem svētkiem ir darbīgas. “Mēs visā šajā lielajā pasākumā arī jūtamies svarīgi. Daudzas dalībnieces, kas studijā darbojas salīdzinoši nesen, vēl strādā pie saviem tautas tērpiem, lai visas sapucējušās varētu doties gājienā. Gājienā mēs iesim pašu darinātos tautas tērpos. Tas tā vienmēr ir bijis. Mēs tomēr esam latviešu tradicionālā kultūras mantojuma izzinātāji, glabātāji, tā ir mūsu darbības galvenā misija, un protams, vislielākā tradīcija mūsu jomā ir tautu tērps, kurā apvienoti daudzi rokdarbi, daudzas rokdarbu prasmes – aušana, izšūšana, adīšana. Protams, mēs iesim savos tautas tērpos,” stāsta B.Akmentiņa.
Studijas “Sagša” dalībnieces ir ļoti priecīgas par iespēju piedalīties tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs”, kur vienkopus būs aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi.
“1.jūlijā mēs braucam uz Rīgu, lai piedalītos lielās izstādes “Mēs” atklāšanā. Tā kā koristiem un dancotājiem lielais notikums ir dižkoncerts, tad šī izstāde ir mūsu lielais notikums. Šis ir galvenais notikums dziesmu un deju svētkos, uz ko šos piecus gadus arī esam gājuši,” stāsta B.Akmentiņa un turpina, ka šajā pašā dienā studija sāks iekārtot stendu Vērmanes dārzā. Tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā ir tradīcija, kas aizsākusies ar 2003.gada dziesmu un deju svētkiem. Šoreiz ar saviem darinājumiem piedalīties būs aicināti meistari un amatnieki, kuri darina mūsdienīga dizaina priekšmetus, kā idejisko bāzi izmantojot tradicionālo mantojumu.
“Šis arī ir ļoti nopietns, godpilns pasākums, ar svētku sajūtu visas nedēļas garumā, kas saucas lietišķās mākslas gadatirgus. Tas Rīgā notiks vairākās vietās, bet mēs būsim Vērmanes dārzā. Tur būs mūsu darbi. Mēs stendu iekārtosim, prezentējot mūsu novadu. Arī gadatirgus organizētājiem, kad atsūtīja nolikumu, bija pieteikumu konkurss, kā sevi parādīs šajā pasākumā. Mēs zinājām, ka parādīsim savu novadu ar Jūlija Madernieka rakstiem. Tā kā mūsu studijas dalībnieču darbi ir izstādē un mēs tik ļoti daudz vēl nevarējām sastrādāt šajā laika periodā, esam uzaicinājuši radošo apvienību “Piektā māja”. Sadarbojoties savā stendā rādīsim Jūlija Madernieka rakstus, kas redzami uz krūzītēm. No mūsu pašu dalībnieču darbiem būs Lidijas Kazākas cimdi, ko viņa ada jau vairākus gadus, un viņa aizrāvusies ar Jūlija Madernieka rakstu ieadīšanu cimdos. Iet runa par dižošanos ne tikai gājienā, bet arī Vērmanes dārzā. Dižosimies ar Madernieka rakstiem, viņa mantojumu, to, kā mēs to uzturam, izmantojam. Mūsu cilvēki, kas ies gājienā, būs ļoti skaisti saģērbušies. Mēs savukārt turpināsim dižoties arī Vērmanes dārzā. Protams, būs arī visi citi tradicionālie audumi – dažādi dvieļi, vilnas lakati, galdauti, Laimdota Kliesmeta ar savu keramiku, kas arī ir tāda mūsu novada neatņemama sastāvdaļa. Atminoties iepriekšējos dziesmu svētkus, tad sajūtas Vērmanes dārzā ir tādas neaprakstāmas – tauta plūstoša, visi sirsnīgi, draudzīgi, smaidīgi. Šoreiz neviļus, bet pašiem patīkami ir sanācis, ka esam uzaicināti Rīgā piedalīties vēl vienā izstādē tieši ar rakstiem, ornamentiem,” stāsta B.Akmentiņa.
Un tā ir radošo darbu izstāde, kura skatāma kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”. Tajā piedalās četras lietišķās mākslas studijas – trīs ir no Rīgas un “Sagša” no Gulbenes. Izstādei radītie darbi ir studiju centienu rezultāts, iepazīstot ievērojamāko lietišķās mākslas meistaru darbus un uz tā pamata radot jaunus tekstila un keramikas darbus.
“Visas dziesmu un deju svētku dienas mēs būsim Rīgā. Visi, kas piedalās izstādē, ir tādi paši pilntiesīgi svētku dalībnieki kā pārējie. Vērmanes dārzs darbosies visu nedēļu no pulksten 10.00 līdz pulksten 22.00, līdz ar to arī mūs tur vajag. Katrā gadījumā tas ir liels prieks un pagodinājums, atbildība savu novadu parādīt daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kas tur būs. Atbildīgi, skaisti, neparasti un svinīgi – tā tiks aizvadīta šī svētku nedēļa, un tā ir bijis arī citos lielajos svētkos, un tad kāpēc lai nebūtu arī šogad! Katrā gadījumā svētku sajūtas mums radīsies jau 1.jūlijā, kad mēs no rīta sēdīsimies autobusā un dosimies uz Rīgu,” saka B.Akmentiņa.
Padomāts ir par visu
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka mūsu novada dejotāji un lietišķās mākslas kolektīvi dzīvos Rīgas 64.vidusskolas sākumskolā, bet koristi un pūtēji – Rīgas 64.vidusskolā. Skolās svētku dalībniekiem būs pieejami “Venden” ūdens aparāti. Dalībniekiem jāpaņem līdzi sava ūdens pudele, ko uzpildīt. Būs arī papīra krūzītes. Ēdināšana būs trīs reizes dienā. “Ja dienā ir aktivitāte, tad ēdināšanu sedz valsts, ja tajā dienā nav aktivitātes, tad ēdināšanai ir pašvaldības nauda. Katrs pats ņem līdzi sev matraci, spilvenu, segu un palagu. Katram kolektīvam ir iedalīts savs kabinets. Arī veļas automāti būs, un arī pulveris būs. Par visu ir padomāts,” stāsta I.Mūrmane.
Ja svētku dalībniekiem vēl ir kādi jautājumi par praktiskām lietām, kas saistās ar lielajiem svētkiem, jāvēršas pie sava kolektīva vadītājas, bet, ja nepieciešams, var sazināties arī ar I.Mūrmani pa tālruni 20625832.
Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu zīmē ritošie XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki norisināsies Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu un citās koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.
#SIF_MAF2023
