Tēlnieks Ivars Drulle arvien pārsteidz ar jaunām interesantām idejām

Stāmerienas pils parkā 21.jūnijā pēc koncerta tika atklāta tēlnieka Ivara Drulles vides objektu grupas “Cilvēki” izstādes “Sevišķi grandiozs vakars”. Vides objekts sastāv no vairākām cilvēka auguma cīkstoņu figūrām un maza bērniņa uz zirdziņa.

Māksliniekam tās ir asociācijas ar viņa paša bērnību un sajūtām cirka arēnā, kad viņš tika uzsēdināts uz ponija, taču tas ir daudzslāņains vēstījums, kā atzīst pats mākslinieks “Dzirkstelei”. “Gan par mani, kā es jutos bērnībā, kā es uz zirdziņa sēdēju, gan par tiem bērniem, kas tagad sēž uz zirdziņa, kas sāk izzināt pasauli, kontrasts – bērns ar savu fantāziju pasauli un veči, kas prot tikai kauties, tas ir tāds tiešs vēstījums. Netiešs vēstījums par brutālo spēku šodien, kas ir apkārt, par pasauli, kas ir bīstama un varbūt arī naidīga, un mēs visi pārējie esam kā trausli bērniņi zirdziņā.”

I.Drulle stāta, ka šī vides objektu grupa pusgadu atradās Nacionālajā bibliotēkā, tad pie viņa mājām Druvienā, kur cilvēki mēdza apstāties un fotografēties pie figūrām. Tad nāca dažādi piedāvājumi no dažādām Latvijas vietām, lai vides objekti rotātu viņu pusi, bet mākslinieks tos labprāt izstādīja Stāmerienā. Tam ir arī praktisks pamatojums – mākslinieks pats ir iemīļojis figūras, labprāt vēro, kā tās sadzīvo ar dabu dažādos gadalaikos, kā tur iebirst lapas vai tīklus savij zirneklis, vai ligzdas taisa putni, un fotografē, tāpēc viņam arī ir iespēja biežāk atbraukt un iemūžināt “cīkstoņus” dažādos laikos. “Stāmerienas ezera krastā viņi ir uzstādīti tā, lai tieši pirms saulrieta saule iespīdētu figūrās, un es gribu to pats arī izbaudīt,” atzīst mākslinieks.

Figūras veidotas no dzelzs un kaņepju auklām, kas iemērktas speciālos sveķos un dzelzs pulverī, kas dabiski rūsēs. “Man bija žēl šķirties, bet šeit ir ļoti skaisti, izvēlējāmies vietu parkā, kur ir kā krustceles, “cīkstoņiem” prieks, ka atkal jauni skatītāji,” saka mākslinieks.

Joprojām I.Drulle strādā pie projekta, kur iemūžina mūsu pusē pamestās mājas un pēta, kā mainās ainava. “Tas viss mainās ātrāk, nekā biju iedomājies, ir bijis tā, ka nolemju, ka šo māju vēl nebildēšu – gan nākamreiz, kad braukšu garām, bet nākamās reizes vairs nav – tikai uzarts lauks,” secina I.Drulle.

Pusi nedēļas viņš dzīvo Druvienā, pusi Rīgā. Šobrīd viņam top interesants vides objekts, kas tiks atklāts Apes mototrasē jūlija beigās par godu Latvijas motosporta 50 gadiem. “Tas būs interesants un asprātīgs vides objekts. Man palīdzēs arī vietējie meistari, jo vienam grūtāk tikt galā līdz jūlijam,” stāsta mākslinieks.

I.Drulle ir arī Rīgas domes deputāts un darbojas ielu pārsaukšanas darba grupā. Viņš atzīst, ka visam nepiekrīt saistībā ar ielu pārsaukšanu. “80 ielām nomainīt nosaukumus – tas ir trakums! Pilnīgi atvadīties no visa… tā tomēr ir vēsture, tās ir liecības, nedzīvojam taču plikā vietā,” uzsver mākslinieks, piebilstot, ka nemaz nav vienkārši atrast vietā citus nosaukumus tik daudz ielām.

Taču I.Drullem ir ļoti interesants risinājums, ko darīt ar Andreja Upīša pieminekli, ko atbalstot gan politiķi, gan profesionāļi, un tapušas jau idejas skices. “Man ir doma Upīti “sazāģēt” uz pusēm, izstādīt tādu “div’ upīti” – labais un sliktais Upītis, un cilvēki viņu rausta uz abām pusēm. Esmu atradis arī citu vietu, kur varētu atrasties skulptūra,” stāsta mākslinieks. Bet es nodomāju, ka I.Drullem noteikti būtu arī ideja, ko darīt ar A.Sakses “galvu” Lejasciemā.

+ 1