Iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem izraisa stresu, pirkumi tiek veikti ātri un bez saraksta. Ziemassvētku dāvanas tiek pirktas pēdējā brīdī, paļaujoties uz sajūtām. Paradumi liecina par liekiem tēriņiem, tādēļ eksperti iesaka, kā mainīt ikdienas iepirkšanās paradumus un pieeju Ziemassvētku dāvanām.
Sešās valstīs Čehijā, Ungārijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā un Latvijā GE Money Bank izpētījis iedzīvotāju iepirkšanās paradumus ikdienā (pārtika, dzērieni, mājsaimniecības preces) un Ziemassvētkos.
32% Latvijas iedzīvotāju un 32% čehu ikdienas iepirkšanās kopumā izraisa stresu, bet toties nav izveidojusies atkarība no iepirkšanās, kamēr Krievijā no tās ir atkarīgs teju katrs ceturtais iedzīvotājs. Starp visām valstīm, Latvijā iepirkšanos visvairāk uztver kā lieka laika tērēšanu. Līdzīgos uzskatos ir arī 27% čehu un 26% poļu, bet Krievijā un Rumānijā to uztver vairāk, kā hobiju un atslodzi.
Ikdienā iepērkamies bieži, ātri un bez saraksta
Latvijā 73% iedzīvotāju iepērkas katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Krievijā šī tendence ir visizteiktākā 77%, savukārt čehi pārsvarā cenšas veikt pirkumus vienreiz nedēļā vai pat vienu reizi mēnesī. Gadā Latvijas iedzīvotājs tikai ikdienas pirkumiem velta 89 stundas.
Katrs otrais latvietis ikdienas pirkumus veic darba dienu vakaros, lielveikalos. Pretstatā rumāņiem, kas pirkumus pārsvarā veic sestdienās un svētdienās, un, tāpat kā poļi, vairāk iepērkas tieši mazos veikaliņos. Tajā pašā laikā vairāk kā puse Latvijā aptaujāto atzīst, ka, iepērkoties lielveikalā, iztērē daudz vairāk naudas nekā iepērkoties mazos veikaliņos. Uz jautājumu, kādēļ pie šāda atzinuma cilvēki turpina iepirkties lielveikalos, atbilde ir “pieradums” – Latvijā 35% tirdzniecības vietu izvēlas pēc pieraduma, nevis tik daudz pēc cenas, kā 76% rumāņu vai pēc attāluma no darba vietas, kā tas ir 61% poļu.
Analizējot cilvēku uzvedību veikalā, secināts, ka starp visām sešām Centrālās un Austrumeiropas valstīm latvieši vismazāk plāno savus pirkumus- tikai 38% sastāda iepirkumu sarakstu, visapzinīgākie šajā jomā ir čehi un ungāri. Tajā pašā laikā, bez pirkumu saraksta veikalā uz vietas mēs pavadām ļoti maz laika – līdz 30 minūtēm, kamēr čehi un ungāri veikalā pavada stundu un vairāk.
“Lai veikalā pavadītu maz laika, bet naudu iztērētu saprātīgi, iepirkties jāiet ar noteiktu mērķi jeb ar precīzu iepirkumu sarakstu, bet, ja šāda saraksta vai skaidrības nav, veikalā ir jāpavada ilgāks laiks, lai izpētītu piedāvājumus, salīdzinātu cenas un veiktu analīzi. Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šodienas ekonomiskajā situācijā iespējams lielu daļu savas naudas pazaudē tieši dēļ nevērīgas iepirkšanās ikdienā, jo iepērkas bez saraksta, ātri, gandrīz katru vakaru un tur, kur ir pieraduši,” secina Viktors Toropovs, GE Money Bank patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārvaldes direktors
Ziemassvētkos jāapdāvina daudzi, plānojam tērēt maz, bet paradumi ir tādi paši
Latvijas un Ungārijas iedzīvotājiem šogad ir visvairāk apdāvināmo – 8 cilvēki, kamēr Rumānijā plāno apdāvināt tikai četrus cilvēkus.
Visās valstīs šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt tikai nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, arī Latvijā šogad dāvanām plāno tērēt 77 latus pretstatā 2007.gadā iztērētiem 72 latiem. Visdārgākās dāvanas plānotas čehiem – 34 lati uz cilvēku. Visās valstīs arī vērojama tendence, ka Ziemassvētku svinībām paredzēts tērēt vairāk, nekā dāvanām. Latvijā abu veidu izmaksas ir viszemākās reģionā.
Latvijā katru dāvanu plānojam atrast mazāk, kā stundas laikā, arī pārējās valstīs situācija līdzīga, tikai Krievijā katras dāvanas iegādei plāno veltīt pusotru stundu. Ja 23% čehu un krievu dāvanu izvēlē ieklausās tuvinieku ieteikumos, bet 34% ungāru un 31% rumāņu rūpīgi seko izveidotam dāvanu sarakstam, tad Latvijā dāvanu izvēlē 56% paļaujas uz sajūtām un tikai 22% veido dāvanu sarakstu.
Dāvanas Latvijas iedzīvotāji iegādājas pēdējā nedēļā pirms svētkiem un svētku dienā, savukārt Ungārijā vairāk kā puse aptaujāto iegādājas dāvanas jau mēnesi pirms Ziemassvētkiem un 11% ungāru, kā arī 19% čehu, tās iegādājas pat divus mēnešus iepriekš.
“Arī Ziemassvētku tēriņiem, kas ir vieni no lielākajiem izdevumiem gadā, mēs nepievēršam pietiekamu uzmanību, dāvanu iegādi atstājam uz pēdējo brīdi, turklāt paļaujamies uz sajūtām. Tas liek secināt, ka plāni šogad tērēt tikai nedaudz vairāk, var izjukt, jo paradumu dēļ mēs burtiski “iekrītam veikalu slazdos”, kuri izlikuši pilnus plauktus ar šķietami vilinošiem piedāvājumiem. Esošajos ekonomikas apstākļos pieeja Ziemassvētkiem ir jāmaina, galu galā tie ir nevis pārmērīgas pirkšanas svētki, bet gan dāvināšanas jeb došanas svētki. Tādēļ Naudas plānošanas centrs ir izveidojis padomus ne tikai, kā mainīt ikdienas iepirkšanās paradumus, bet arī padomus citai pieejai Ziemassvētku dāvanām,” stāsta Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande (padomus skatīt nāk. lappusē)
Vai varam mainīt mūsu ieradumus?
“Parasti par kaitīgiem ieradumiem pierasts uzskatīt tikai smēķēšanu, narkotikas un tamlīdzīgas lietas, kas, protams, arī ir kaitīgas veselībai. Bet šodien sabiedrībai jāsaprot, ka ikviena mūsu kaitīgais ieradums ir nesekošana līdzi saviem izdevumiem. Apstākļi visapkārt mainās gan ekonomikā, gan mūsu dzīvē, bet mēs nez kāpēc nereti turpinām dzīvot tāpat, kā dzīvojām līdz šim?” komentē Ivars Austers, Latvijas Universitātes asociētais profesors.
“Mums nepatīk savus ieradumus ieraudzīt un atzīt, jo bieži nezinām, ko iesāksim bez tiem, tādēļ parasti iesaka vecos ieradumus aizstāt ar jauniem ieradumiem. Runājot par iepirkšanās paradumiem, mēs taču nezaudēsim iepirkšanos vai naudu kā tādu – mēs tikai mainīsim veidu, kādā mēs to darām. Interesanti arī tas, ka tad, kad ir runa par pelnīšanu, ikviens ir nasks, bet īstenībā ietaupīšana jau tā pati pelnīšana vien ir! Mūsu kļūda bieži vien ir tā, ka gluži vienkārši brīžiem nespējam paskatīties uz lietām no citas puses,” skaidro I.Austers.
PADOMI, KĀ JĀMAINA IEPIRKŠANĀS PARADUMI ŠODIENAS APSTĀKĻOS?
Ikdienas iepirkšanās
•Mainīt attieksmi – tieši iepirkšanās ir tas, kam šodien jāpievērš uzmanība, jo tur pazūd mūsu nauda
•Plānot:
* Visus izdevumus sadalīt pa izdevumu kategorijām, tajā skaitā atsevišķi izdalīt gan pārtiku, gan mājsaimniecības preces, gan arī neparedzētos izdevumus, kuros ietilpst dažādi ikdienas nieki
* katrai izdevumu kategorijai uzstādīt noteiktu naudas limitu, kuru drīkst iztērēt mēneša laikā, vislabāk ir uzstādīt arī dienas limitu katrai kategorijai
* izplānot pirkumu iegādes laikus – pārtikas krājumus ieteicamies iegādāties vienreiz nedēļā vai pat divās nedēļās, mājsaimniecības preces vienreiz mēnesī
* izanalizēt tirdzniecības vietu piedāvājumus – izvērtējot cenu, kvalitāti, piekļuvi utt.
•Sekot līdzi izdevumiem
* atrast savu metodi, kā ik dienu rūpīgi sekot līdzi izdevumiem- pierakstīt izdevumus, krāt čekus, īpašu uzmanību pievēršot sīkumiem – košļājamās gumijas, avīze, dzērieni utml.
* maksimāli iepirkties ar izveidotu iepirkumu sarakstu
* ņemt līdzi tikai noteiktu naudas summu, ko plānots iztērēt
•Analizēt – pēc pirkumu veikšanas izanalizēt savus pirkumus un atrast veidus kur un kā iespējams ietaupīt, ko iespējams nepirkt utml.
Ziemassvētku iepirkšanās un cita pieeja Ziemassvētku dāvanām
• Gatavoties jau laikus – vislabāk, ja to var darīt jau pāris mēnešus iepriekš, jo cenas noteikti atšķirsies no cenām pirms pašiem svētkiem. Pēdējais brīdis dāvanu iegādei ir novembra beigas, kad Ziemassvētku drudzis vēl veikalos nav sācies pilnībā
• Plānot, sekot līdzi, analizēt – tāpat kā ikdienas iepirkumu plānošanā
• Mainīt pieeju Ziemassvētku dāvanām – Ziemassvētki ir nevis bagātības svētki, kuros izrādām, kādas dāvanas varam atļauties nopirkt, bet gan laiks, kad dāvinām no sirds. Lai padarītu šos svētkus gan sirsnīgākus, gan arī šobrīd ekonomiskākus, iesakām citu pieeju Ziemassvētku dāvanām ģimenes lokā:
* Viena veida dāvanas visiem – visiem ģimenes locekļiem iespējams dāvināt viena veida dāvanas, piemēram, grāmatas, bet katram par savu tēmu
* Lietotu mantu iegāde – citiem tas pirmajā mirklī var likties nepieņemami, bet nepieciešams tikai pamēģināt – lietotas un labas mantas iespējams atrast dažādas, piemēram, skaistas lietas antikvariātā
* Apmainīšanās – kāpēc, lai mēs viens otram vienmēr dāvinātu jaunas lietas? Iespējams varam citiem uzdāvināt sev piederošas lietas, kas vairāk noderētu otram cilvēkam vai arī tieši otrādi – sev mīļas lietas, ko esam gatavi atdot sev mīļam cilvēkam
* Loterija – katrs ierodas ar vienu dāvanu, kas tiek ievietota loterijas maisā, no kura dāvanas tiek izspēlētas pa vienai, katram ģimenes loceklim skaitot tradicionālo dzejolīti
* Tikai bērnu apdāvināšana, pieaugušajiem “iespēju kartes” – dāvanas varam iegādāties tikai bērniem, jo tiem parasti arī ir vislielākais prieks par tām. Bet, lai pieaugušie nezaudētu svētku sajūtu, tiem varam dāvināt pašu gatavotas “iespēju kartes”, piemēram, karte, kas dod iespēju pieprasīt no dāvinātāja, lai tas nomazgā Tavu mašīnu vai uzaicina vakariņās
* Pašu gatavotas dāvanas – Naudas plānošanas centrs šogad kopā ar GE Money Bank aicina sabiedrību dāvanas gatavot pašiem – iespējams gan apgleznot traukus, gan apģērbu, gan izveidot skaistas kartiņas un citus brīnumus – nepieciešams tikai nedaudz izdomas, materiālu iegāde, laiks un pacietība, bet rezultātā būsim īstenojuši šo svētku patieso funkciju – no sirds sagādājuši prieku gan sev, gan dāvanu saņēmējiem.
No 3.decembra Naudas plānošanas centrs un GE Money Bank šīs kampaņas ietvaros piedāvā gatavas idejas pašu gatavotām dāvanām un aicina ikvienu dalīties ar savām idejām www.draugiem.lv īpašajā sadaļā “Dāvanu ideju banka”
