Kur Atis Slakteris ieliks komatu vārdkopā: „tirgotājus sodīt nedrīkst apžēlot”?
Latvijas Tirgotāju asociācija šodien vēršas valdībā ar aicinājumu atcelt papildus akcīzes nodokļa uzrēķinu mazumtirdzniecībai nākamā gada februārī. Pēc Latvijas Tirdzniecības institūta ekspertu vērtējuma papildus akcīzes nodokļa iekasēšanas no mazumtirdzniecības procedūras saglabāšanas sekas būtu 495 tirdzniecības vietu slēgšana, kopējās inflācijas palielināšanās par 0,01 procentu (pārtikai – 0,023), bez darba atstājot 2970 strādājošo.
Šobrīd Finanšu ministrijas ierēdņi (pretēji kārtībai pārējās Eiropas Savienības valstīs) Latvijā ieviesuši papildus procedūru, kas paredz alkoholiskiem dzērieniem visu mazumtirdzniecībā (veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, viesnīcās) iepirkto (un apmaksāto) dzērienu inventarizāciju, akcīzes nodokļa pārrēķinu un šīs starpības iemaksāšanu budžetā (tā saucamā Roķa procedūra) nākamā gada 1.februārī. Tādējādi akcīzes nodokļu alkoholam un tabakai maiņas brīdī par akcīzes nodokļa maksātājiem papildus tiktu padarīti aptuveni 10.000 tirdzniecības uzņēmumu (15.000 tirdzniecības objektu).
Pašlaik akcīzes nodokļa maksātājs alkoholam un tabakai ir alkohola un tabakas ražotājs vai izplatītājs, tas ir persona, kas samaksā akcīzes nodokli, nopērkot akcīzes nodokļa markas un piestiprinot tās attiecīgam alkohola vai tabakas izstrādājumam. Palielinoties akcīzes nodokļa likmei, jaunās markas alkohola un tabakas izplatītājam tiek pārdotas par jauno akcīzes nodokļa likmi.
Roķa procedūra, pirmkārt, ir ļoti darbietilpīga – iesaistīti vismaz 40.000 strādājošo, kas naktī no 31.janvāra uz 1.februāri veiks inventarizāciju, pārskatīs visas piegādes pavadzīmes, sameklēs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) internetvietnē jaunās un vecās alkoholisko dzērienu (virs 10.000 pozīcijām) un tabakas izstrādājumu (virs 300 pozīcijām) akcīzes nodokļu likmes, ierakstīs tās pārskatos, sarēķinās nodokļa starpību un sarakstu atdos grāmatvedībai apstrādei un tālākai pārsūtīšanai VID.
Tādējādi jāpatērē ne mazāk kā 3,6 miljoni darba stundas, kas pie minimālās stundas atalgojuma likmes izmaksā nozarei vismaz 3,9 miljoni latu, neskaitot saimnieciskās izmaksas. Vienlaikus vismaz 40 tūkstošiem strādājošo (4/5 sievietes) tiktu nevajadzīgi atrauti no ģimenēm un atpūtas.
Otrkārt, šāda procedūra dod triecienu mikro un mazo uzņēmumu dzīvotspējai, jo jau tā saspringtā maksājumu situācijā, pirktspējas un tātad arī apgrozījuma krituma laikā un gada „vistukšākajā” periodā – februārī – papildus jāiemaksā budžetā nodoklis 200 – 600 latu par dzērienu atlikumiem, kuru pārdošana nav garantēta un kuru pārdošana par paaugstinātu cenu (iepriekšējā cena + akcīze + PVN) arī nav garantēta. Tādējādi samazinās tirdzniecības krājumu likviditāte un apgrūtinās finanšu disciplīnas ievērošana. Tā rezultātā finansiāli vājākās tirdzniecības vietas (nelielie uzņēmumi reģionos un ēdināšanas uzņēmumi) tiks „pamudināti” pārtraukt tālāku darbību vai arī riskēt pārkāpt likumu, neuzrādot vai samazinot atskaitē atlikumā esošos alkoholiskos dzērienus.
Šāda procedūra, mūsuprāt, ir pretrunā ar Latvijas valdības apņemšanos izskaust nevajadzīgas administratīvas prasības, palielina inflāciju un diskreditē strādājošo acīs valdību (skat. diskusiju „Delfos” par šo tēmu).
Pievēršam Jūsu uzmanību, ka pārtikas veikalos un ēdināšanas uzņēmumos tirdzniecības piecenojums tiek noteikts dažādām precēm atšķirīgs. Alkoholam tas ir virs vidējā un daļēji sedz tādu pirmās nepieciešamības pārtikas preču kā piena produktu un maizes tirdzniecības izmaksas. Tāpēc papildus akcīzes nodokļa iekasēšana no mazumtirdzniecības nav sitiens alkohola lietotājiem, bet spiediens vispārējam pārtikas cenu kāpumam.
Latvijas Tirgotāju asociācija aicina atteikties no papildus akcīzes nodokļa uzlikšanas mazumtirdzniecībai un izvērtēt no tautsaimniecisko seku viedokļa šāda soļa lietderību, novēršot papildus inflācijas kāpuma, bezdarba pieaugumu un sekmējot mazo tirgotāju spēju izdzīvot ekonomiskās krīzes laikā.
Mēs vēl neprasām valstij atbalstīt mazo uzņēmumu dzīvotspēju, kādu palīdzību valdība sniedza „Parekss” īpašniekiem, taču vismaz neradīt papildus apdraudējumu uzņēmējiem. Tirgotāji ir satraukti un ir gatavi piketēt pēc Ziemassvētku un Jaungada karstā darba laika, ja šādas aplamības netiks novērstas.
Iespēja ir – vienlaikus ar pašu plānotiem akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, ņemt vērā arī sabiedrības priekšlikumu.
