Lielākā kļūda, neskaidrība vai trūkums tajā visā ir tikai tās sarauktās pieres, izmisušās sejas un valdības vīru aprautie pusteikumi.
Mēs pagasta padomē esam izstrādājuši savu darba samaksas nolikuma projektu, kā rīkosimies, ja būs jāpieņem algu samazinājums un budžeta līdzekļu ietaupījums. Taču es ļoti gribētu zināt, cik tas vilksies ilgi, kur paliks tie mūsu ietaupītie lati, kādas problēmas mēs atrisināsim. Gribētos skaidri redzēt, cik ietaupīs mūsu pašvaldība, cik ietaupīs ministrijas, departamenti, neskaitāmās aģentūras, ierēdņi.
Mēs saprotam, ka mēs strādājam valsts struktūrās, atšķirībā no citiem mums ir kaut kāda garantija, ka darbs saglabāsies, bet visur citur darbinieki tiek samazināti. Mēs esam gatavi uz kaut kādu kompromisu, esam domājuši, ka štatus noteikti nemazināsim, mazināsim algas, ja tas būs jādara.
Mazinot algas, mēs jau taupīsim, ja vēl palielināsies nodokļi, es baidos, ka iestāsies bailes un panika, jo jau tagad viss ir kļuvis dārgāks. Samaksājot maksājumus, paliek maz naudas patēriņam. Kas ar to atrisināsies, ja PVN būs lielāks, bet pirktspēja mazāka?
Man šķiet – ja valstī ir problēmas un valsts iestādēs strādājošajiem ir jāsavelk jostas, tad maksimāli vajadzēja stimulēt uzņēmējdarbību, lai viņi varētu izdzīvot.
