Tallina, 12.dec., LETA. Igaunija ir nolēmusi pievienoties Latvijas finansiālo atbalstītāju pulkam un piešķirt tai aizdevumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, raksta laikraksts “Postimees”.
“Latvija ir sagatavojusi ļoti nopietnu programmu krīzes pārvarēšanai. Pozitīvi un neparasti ir tas, ka līdzās Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Eiropas Savienībai Latvijas paketes sastādīšanā ir piedalījušās arī Ziemeļvalstis un citas Baltijas valstis. Igaunijas pienākums ir piedalīties programmas finansēšanā,” sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš ceturtdien Briselē piedalījies Latvijas atbalsta valstu premjerministru sapulcē.
Igaunija savu palīdzību plāno nodrošināt, sniedzot Latvijai aizdevumu. Igaunijai ir pietiekami lielas rezerves un tā vietā, lai glabātu šos līdzekļus, piemēram, Vācijas valsts parādzīmēs, daļa rezervju tiks novirzīta aizdevumam Latvijai.
Cik lielu aizdevumu Igaunija Latvijai varētu dot, vēl nav zināms, jo pārrunas turpinās. Tomēr, salīdzinot ar, piemēram, Ziemeļvalstu atbalstu, Igaunijas ieguldījums būtu ļoti niecīgs.
Kā norādīja Igaunijas kādreizējais finanšu ministrs Aivars Sērds, Igaunijas dalība palīdzības sniegšanā Latvijai no simboliskā viedokļa ir ļoti būtiska.
“Arī Baltijas jūras valstu projektā mūsu ieguldījums ir visai nenozīmīgs, esmu par to pārliecināts, taču tam noteikti ir simboliska nozīme. Ir ļoti prātīgi solidarizēties ar citām Ziemeļvalstīm,” viņš sacīja.
Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Krists Leiškalns aģentūrai LETA apstiprināja, ka Eiropadomes gaitā Briselē Igaunijas puse ir izteikusi Latvijai piedāvājumu par aizdevumu. Pagaidām gan vēl neesot zināmi iespējamā aizdevuma apjomi, nosacījumi un saņemšanas veids.
Igaunija iepriekš veidojusi uzkrājumu, kas Baltijas valstu kontekstā ir ļoti pozitīvi vērtējams, piebilda premjera padomnieks.
Aģentūra “Bloomberg” pirms divām dienām gan citēja Igaunijas finanšu ministra Ivari Padara teikto, ka Igaunijai pašai varētu rasties nepieciešamība aizņemties līdz pieciem miljardiem Igaunijas kronu (224,5 miljoniem latu) jeb 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai segtu investīcijas ekonomikas lejupslīdes laikā.
