Amatu ir nolēmis atstāt Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš (66). Viņš šo darbu ir veicis kopš 2009.gada vidus. Deputāti atlūgumu akceptēja novada domes 29.jūnija sēdē.
A.Rakstiņš jau ilgāku laiku atrodas vecuma pensijā, un tas, ka viņš atstās pagasta pārvaldes vadītāja amatu, bija jau zināms kādu laiku – “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. Kā būt tālāk, vai pagastu pārvaldes gaida reorganizācija – “iekšējā diskusija” pašvaldības administrācijā par to notika 28.jūnijā. Turpmāk par šo tēmu ir paredzēts runāt arī ar deputātiem.
Pats A.Rakstiņš laikrakstam teic: “Ir jādod iespēja jaunajiem.” Runājot par redzējumu Beļavas pagasta pārvaldes un citu novada pārvalžu vadībā, viņš saka: “Beļavas pagastam savu pārvaldnieku vajag obligāti. Iedzīvotājiem vajag! Pārvaldnieks ir tas, ar kuru sazinās, uztur kontaktu šeit uz vietas. Uzskatu, ka katram novada pagastam vajag savu pārvaldnieku. Diskusija varētu būt par pārējās struktūras organizēšanu pārvaldēs, par to, cik darbiniekiem jābūt. Par to var domāt. Par pienākumu sadali. Iedzīvotāji savu pārvaldnieku redz kā teritorijas saimnieku. Būtu labi, ja novada pašvaldība vairāk uzticētos pārvaldniekiem, ja ļautu viņiem pašiem arī kaut ko izlemt. Ja mums liek visus lēmumus saskaņot novada pašvaldībā, tas iedzīvotājos izraisa izbrīnu. Reizēm pat saka, ka nav jēgas runāt ar pārvaldnieku, kurš ne par ko nelemj. Tad jau prātīgāk esot pa taisno vērsties administrācijā vai domē. Bet pārvaldnieks daudzus jautājumus ar iedzīvotājiem varētu atrisināt pats.”
Vietējais deputāts Ainārs Brezinskis “Dzirkstelei” saka: “No Galgauskas pagasta pārvaldes vadītāja amata aizgāja arī Jānis Kupcis. Pārmaiņas būs vēl. Būs arī diskusija. Paaicināsim uz to pārvaldniekus, lai izsaka savu viedokli. Kopā nonāksim pie labākā modeļa. Pats esmu pagasta pārvaldes vadītāja amatā nostrādājis 12 gadus un zinu, kāda maize tā ir un kāda tā garoza ir. Protams, Beļavas pagasts ir liels, un tā vadību pievienot kāda cita pagasta pārvaldniekam – tas ir nereāli. Tur ir jābūt savam pārvaldniekam. Manuprāt, katrā pagastā vajadzētu savu pārvaldnieku, bet var būt arī citi varianti.”
A.Rakstiņa ienākumi pagājušajā gadā bija 62 952,32 eiro pirms nodokļu nomaksas, tajā skaitā atalgojums pašvaldībā – 17 738,88 eiro, pensija (gan valsts maksāta, gan paša krātā) – 22 906,81 eiro. Pārējā nauda ir ienākumi no saimnieciskās darbības. Viņam pieder lauksaimniecības individuālais uzņēmums “Pakši”. Savā ienākumu deklarācijā Valsts ieņēmumu dienestam A.Rakstiņš norādījis, ka ir aizdevis 47 694,66 eiro, bet bankā uzkrājis 36 949,81 eiro.
Fakti
* Gulbenes novadā ir pilsētas pārvalde un 13 pagastu pārvaldes.
* Uldis Doņuks vada gan Daukstu, gan Līgo pagasta pārvaldi, Česlovs Barkovskis vada gan Tirzas, gan Galgauskas pagasta pārvaldi.
* Pirmspensijas vecumu ir sasnieguši: Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis (63), Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs (61), Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns (60), Tirzas un Galgauskas pagastu pārvalžu vadītājs Česlovs Barkovskis (63).
Avots: Gulbenes novada pašvaldība un “Lursoft”
Beidzot nācis pie prāta!
Šokējoši … daudz pensionāru strādā pagastu pārvaldēs un mēs vēl brīnāmies, ka viss ir novecojis un nenotiek nekādas attīstības Gulbenes nivadā. Jautājums rodas vai kāds viņu vispār no novada kontrolē?
Pašvaldība nav privātais bizness.kur vari savu karjeru veidot.kaut līdz 80gadiem.un vairāk.Tā ir algota darba vieta.
Doma ka katram pagadstam nevajag savu pārvaldnieku ir degradējoša. To skaidri redz Rankā,kur pārvaldnieka slimības dēļ jau divus gadus nekas nenotiek, vadīšana no centra,kur redze beidzas pie zīmes Gulbene,it atpakaļ rāpošana. Centrs nekad neredzēs ko vajag,kā iedzīvotājiem labāk,kā to var saskatīt vietējais cilvēks. Tā doma ka vienu kas aiziet pensijā,var aizstāt cits pensijas gaidītājs ir muļķīga. Ja vien protams novads plāno ka lauku teriyorijās būs dzīvība,ja ne tad uz priekšu.