Valdība ir apņēmusies samazināt darba samaksas izdevumus par 15 procentiem % no valsts budžeta. finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās. Taču problēma ir tajā, ka nekur nav minēts, kādiem līdzekļiem tas tiks panākts. Vai tiešām mēs sagaidīsim demokrātijas paraugstundu, kad vadītāji sāks ar algu samazinājumu augstākā līmeņa vadībai?
Domājams, ka ne, un visticamāk tas tiks panākts, izmantojot divas vadībai visnekaitīgākās metodes:
* drastisks strādājošo skaita samazinājums;
* algas samazinājums zemākā līmeņa darbiniekiem.
Šādu metožu izmantošanas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs visnotaļ graujoša – samazināsies jau tā zemā pirktspēja, kā arī palielināsies sociālo izdevumu slogs, izmaksājot atlaistajiem darbiniekiem pabalstus.
Pastāv ļoti augsta iespējamība, ka valsts iestādes darbiniekam ar neto algu 300 Lls mēnesī, algas samazinājums par 15% noslēgsies ar mājsaimniecības maksātnespēju, nemaz nerunājot par atlaistajiem darbiniekiem valsts budžeta izdevumu samazināšanas nolūkā. Vai tas ir veids kā nodrošināt Latvijas valsts ekonomisko stabilitāti? Viennozīmīgi nē.
Tāpēc valdībai jānodrošina taisnīgs darba samaksas samazinājums valsts pārvaldē strādājošajiem:
1.Algu saglabāšana pašreizējā līmenī darbiniekiem, kas saņem līdz 3 minimālajām algām.
2.Atalgojums valsts pārvaldē ne lielāks par 10 minimālajām algām.
3.Darba vietu saglabāšana.
4.Atlikušā algu fonda samazinājums pēc progresīvās metodes (mazāks samazinājums tiem, kas saņem mazākas algas un būtisks samazinājums tiem, kas saņem lielas algas), panākot vidēji iestādē iepriekš nosprausto 15% nominālās darba samaksas samazinājumu valsts iestādēs.
Precīzi definēts un taisnīgs darba samaksas samazinājums saglabātu valsts ekonomikai visnotaļ būtisko valsts pārvaldē strādājošo pirktspēju un maksātspēju, kā arī samazinātu slogu uz sociālajām izmaksām.
