Rīga, 18.dec., LETA. Koku ciršanas palielinājums valsts mežos nekādā veidā neradīs draudus dabas aizsardzības interesēm, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 5.oktobra rīkojumā “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006.-2010.gadam”.
Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Meža likuma 45.pantu, Ministru prezidenta 2008.gada 4.decembra rezolūciju un Latvijas Kokrūpniecības federācijas lūgumu palielināt koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos valsts mežos.
Tāpat grozījumi izstrādāti, ņemot vērā nozares prognozi, ka Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem 2009. un 2010.gadā praktiski pieejama būs tikai valsts mežos iegūtā koksne, jo koku ciršanas apjomi privātajos mežos varētu samazināties no 5,4 miljoniem kubikmetru 2007.gadā līdz 1,5 miljoniem kubikmetru 2010.gadā, turklāt, sākot ar 2009.gadu, apaļkoku imports no Krievijas faktiski tiks apturēts.
Valsts meža dienests (VMD) ir izvērtējis situāciju valsts mežos un konstatējis, ka patlaban LVM apsaimniekotajos mežos pieaugušās un pāraugušās audzēs ir uzkrājušies 108 miljoni kubikmetru koksnes, no tiem 88,5 miljoni kubikmetru mežaudzēs, kas neatrodas dabas aizsardzības teritorijās.
VMD aprēķinājis, ka, palielinot maksimāli atļauto koku ciršanas apjomu par Latvijas kokrūpniecības prasītajiem četriem miljoniem kubikmetru 2009. un 2010.gadā, koku ciršanas apjoms valsts mežos varētu palielināties par 19,5%. Tas ir tikai 4,5% no 88,5 miljoniem kubikmetru, kurus saskaņā ar Meža likumu atļauts nocirst galvenajā cirtē.
Ņemot to vērā, Roze pieņēma lēmumu iesniegt valdībā Ministru kabineta rīkojuma grozījumus, paredzot palielināt LVM apsaimniekotajos valsts mežos maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu par četriem miljoniem kubikmetru 15 750 hektāru platībā.
Apjomu palielinājums nekādā veidā neradīs draudus dabas aizsardzības interesēm, uzskata zemkopības ministrs.
“Nav taisnība apgalvojumiem, ka, palielinot koku ciršanu valsts mežos galvenajā cirtē par četriem miljoniem kubikmetru, plašas mežu teritorijas paliks kā jaunaudzes un vidējā vecuma audzes. Jau patlaban mums ir ļoti daudz meža platību, kurās pienācis ciršanas vecums. Un mežs noveco, zaudēdams savu vērtību, – koksnes resursu uzkrājums Latvijā ir ārkārtīgi liels, tādējādi četru miljonu kubikmetru palielinājums divos gados principā nav īpaši būtisks,” norāda Roze.
Viņš stāsta, ka patlaban mežu atjaunošana un stādīšana tiek veikta daudz lielākās platībās nekā izciršana.
“Tāpat nav taisnība, ka tiks mainīts Meža likums, samazinot ciršanai pieļaujamo koku vecumu vai koku diametru. Līdz ar to secinājums par savvaļas koku sugu apdraudējumu ir nepareizs. Meža likums attiecībā uz šiem parametriem netiks mainīts. Patlaban meža platību, kurās koki sasnieguši ciršanas vecumu, ir vairāk, nekā reāli tiek izstrādātas,” uzsver zemkopības ministrs.
Roze stāsta, ka pats lēmums palielināt koku ciršanu saistīts ar ļoti smago situāciju mežrūpniecības nozarē.
“Pirmkārt, tāpēc, ka katastrofāli kritusies piegāde no privātajiem mežiem. Mežu īpašnieki šobrīd nogaida, kā attīstīsies situācija. Līdz ar to kopējais mežizstrādes apjoms samazinās. Tas savukārt rada bažas par visas nozares konkurētspēju eksporta tirgū – nozarei vienkārši pietrūks resursu. Otrkārt, jau tagad nozarē ir uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa saistības un kuri konsekventi šīs saistības nepilda, tādējādi vēl vairāk pasliktinot situāciju. Un, treškārt, jau ir izvērtēta šāda ciršanas palielinājuma – par aptuveni 20% – ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību, gan meža resursiem kopumā, un nekādu apdraudējumu nevienā no nosauktajām jomām tas nerada,” norāda ministrs.
Meža nozares prognoze paredz, ka, palielinot maksimāli pieļaujamo koksnes ieguvi valsts mežos, tiks stabilizēts koksnes nodrošinājums Latvijas kokrūpniecībai, tiks novērsts apmēram 10 000 darba vietu samazinājums meža nozares uzņēmumos, kā arī tiks novērsts eksporta ieņēmumu samazinājums par apmēram 200 miljoniem latu 2009.gadā.
Maksimāli pieļaujamā apjoma palielināšana nav rīkojums valsts mežos nocirst par četriem miljoniem kubikmetru vairāk koksnes, bet tas ļauj nozarei plānot darbību ekonomikas lejupslīdes apstākļos un sniedz cerību saglabāt vietu eksporta tirgos.
