Londona, 19.dec., LETA. Latvijā pēdējās trīs nedēļās norisinās viena no dramatiskākajām un pretrunīgi vērtētākajām finanšu glābšanas operācijām mūsdienu Eiropas vēsturē, kuru vada Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji un atbalsta Eiropas Savienība (ES), Latvijas kaimiņvalstis un citas institūcijas, raksta ietekmīgais britu žurnāls “The Economist”.
Latvijas centrālā banka nacionālās valūtas vērtības noturēšanai kopš oktobra vidus iztērējusi aptuveni vienu miljardu eiro (702,8 miljonus latu) jeb piekto daļu tās rezervju. Kā pagaidu risinājumu Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas piedāvāja īstermiņa valūtas maiņas darījumu 500 miljonu eiro (351,4 miljonu latu) apmērā, kas ļaus Latvijas Centrālai bankai turpināt latu apmaiņu pret eiro. SVF vadībā izstrādātā Latvijas ekonomikas atbalsta plāna vērtība visdrīzāk pārsniegs septiņus miljardus eiro (4,92 miljardus latu), ko segs SVF, ES, Ziemeļvalstis un Igaunija, raksta “The Economist”.
Vienošanās nepieprasa Latvijai devalvēt latu. Šī norma gan SVF iekšienē tiek vērtēta ļoti pretrunīgi, ņemot vērā Argentīnas ekonomiskā sabrukuma pieredzi 2002.gadā, tomēr lata piesaistes eiro laušana būtu sarežģīta, ne tikai Latvijas Centrālās bankas neatkarības dēļ. Ilgtermiņā tas nestu maz labuma un būtu ārkārtīgi nepopulārs solis. Aptuveni 85% no Latvijā izsniegtajiem mājokļu un privātuzņēmumu kredītiem ir eiro un citās ārvalstu valūtās, līdz ar to lata devalvācijas gadījumā kredīta atmaksātāji nespētu atmaksāt kredītus.
Galvenais arguments bija, ka lata devalvācija izraisīs sabrukumu arī citur. Ciestu arī Zviedrijas un Somijas banku, kam pieder liela daļa Latvijas banku, sistēmas kredītspēja. Kaut arī globālās finanšu krīzes iespaids uz Latviju ir mazs, tai kaitē bažas par iespējamo risku. Piemēram, Zviedrijas valdība, lai mazinātu iedzīvotāju bažas par tās banku nākotni, oktobra beigās paziņoja par 1,5 triljonu Zviedrijas kronu (96 miljardu latu) vērtu kredītu garantijas plānu.
Lata devalvācija arī smagi kaitētu Igaunijas un Lietuvas valūtu padomes režīmam, kā arī apdraudētu pēdējās nedēļās panākto trauslo stabilitāti citās krīzes apdraudētās Austrumeiropas valstīs, piemēram, Ungārijā.
SVF šonedēļ paziņoja, ka fonds neprognozē Igaunijas un Lietuvas valūtas padomes režīma maiņu, taču abās valstīs un arī citās Austrumeiropas valstīs esošais lielais tekošā konta deficīts rada bažas.
Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns paredz bezprecedenta pasākumus tekošā konta deficīta un inflācijas samazināšanai. Pēc pēdējos gados piedzīvotā pieauguma, kura laikā pašapmierinātā valdība neko nedarīja, lai atvēsinātu ekonomiku, Latviju nākamajā gadā sagaida vismaz 5% vai pat lielāka IKP samazināšanās. Nodokļu palielinājums un izdevumu samazināšana veido 7% no Latvijas IKP. Plāns paredz par 15% samazināt valsts iestāžu darbinieku atalgojumu, un arī privātie darba devēji ievērojami samazina algas.
Latvijas elastīgajai ekonomikai var klāties daudz labāk nekā politiskajai sistēmai, kas ir slavena ar savām sadrumstalotajām partijām, kašķēšanos par sīkumiem, apšaubāmiem lobētājiem uzņēmējiem un varas ļaunprātīgu izmantošanu, raksta “The Economist”.
Kā piemēru varas ļaunprātīgai izmantošanai žurnāls min ekonomikas lektora Dmitrija Smirnova aizturēšanu uz divām diennaktīm par ekonomiskā diskusijā paustu uzskatu, ka gaidāma lata devalvācija.
Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) ir pārliecinošs līderis, bet viņa komanda nav kompetenta. Tas ir būtisks trūkums, jo ekonomikas stabilizācijas plāns paredz lielas strukturālas izmaiņas, arī rūpīgu finanšu sistēmas reformu.
Krīzi pasteidzināja valsts otras lielākās bankas “Parex banka” nonākšana tuvu sabrukumam. “Parex banka” baudīja dzīvīgu ofšora biznesu, pieņemot depozītus no Krievijas iedzīvotājiem, no kuriem daži, kā izskatās, ir aizdevuši vietējiem. Lai novērstu bankas bankrotu, Latvijas valdībai to nācās nacionalizēt.
Pieņemot, ka sarunas par ekonomikas atbalsta plānu ir pabeigtas, SVF valdes sēdi varētu sasaukt vēl pirms Ziemassvētkiem.
Jebkāda kavēšanās radīs iespējas spekulantiem mēģināt apdraudēt valūtu un vairos vietējo iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu vērtību, kas var izraisīt panikas pilnu naudas maiņu uz eiro. Pēc Latvijas finanšu ministra nesaprātīgiem izteikumiem par iespējamu lata devalvāciju Centrālā banka vienas dienas laikā zaudēja vairāk nekā 100 miljonus eiro jeb 70 miljonus latu no rezervēm, raksta žurnāls.
