Rīga, 19.dec., LETA. Par aizdevumu Latvijai vēl lems Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde, šodien īpaši sasauktā preses konferencē paziņoja SVF un Latvijas valdības pārstāvji.
Galīgā aizdevuma summa joprojām nav skaidra, kamēr 23.decembrī nav notikusi SVF valdes sēde.
Pagaidām ir zināms, ka Latvijai nepieciešami 2,8 miljardi latu.
1,9 miljardi latu nepieciešami, lai segtu budžeta deficītu un iekšzemes kopprodukta samazinājumu. Tai skaitā nākamgad 740 miljoni latu nepieciešami, lai nodrošinātu budžeta deficīta 4,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta segšanai. Savukārt 2010.gadā nepieciešami 715 miljoni latu pie prognozētā budžeta deficīta 4,8%, bet 2011.gadā – 423 miljoni latu pie budžeta deficīta 2,8%.
Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) žurnālistiem uzsvēra, ka 1,9 miljardi latu ir tā summa, par kuru ir skaidrība, ka tā tiks prasīta no starptautiskajiem aizdevējiem.
Savukārt Finanšu ministrijas informācija liecina, ka aptuveni 0,9 miljardi latu turpmākajos trīs gados nepieciešami valsts parāda pārfinansēšanai. Godmanis gan šo skaitli neapstiprināja, skaidrojot, ka galīgās summas būs zināmas pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF.
Tāpat plānots piesaistīt pagaidām vēl nezināmu summu, kas būšot mērāma miljardos eiro un būšot kā galvojums komercbanku saistību pārfinansēšanai, kā arī uzņēmējdarbības atbalstam, piemēram, eksporta garantijām un valsts galvojumiem.
Kā paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), starp aizdevējiem būs Eiropas Komisija, SVF, Skandināvijas, kā arī citas valstis.
SVF Baltijas un Polijas reģiona vadītājs Kristofs Rozenbergs žurnālistiem norādīja, ka izstrādātā stabilizācijas programma atbilstot labākajai pasaules praksei, tomēr vēl aizvien tiek saskaņotas programmas detaļas.
Rozenbergs nevar vērsties pie SVF valdes, kamēr nav skaidri visi programmas nosacījumi un finansējuma modeļi.
SVF valdes sēde plānota šā gada 23.decembrī.
Atbildot uz jautājumu par SVF iespējamā aizdevuma atdošanu, Rozenbergs sacīja, ka aizdevumam būs trīs gadu atmaksas termiņš un aizdevuma likme būs atkarīga no procentu likmēm dažādās valstīs, liekot noprast, ka tiek domātas likmes, ko nosaka centrālās bankas. Patlaban šīs likmes esot ļoti zemas, proti, daudz zemākas nekā finanšu tirgū.
Latvijai aizņēmums nepieciešams, lai stabilizētu ekonomiku, pārfinansētu straujo iekšzemes kopprodukta kritumu, valsts budžeta deficītu. Tāpat līdzekļi nepieciešami banku sistēmas stabilitātei, kā arī lai nodrošinātu līdzekļus ekonomikas stimulēšanai un uzņēmējdarbības atbalstam.
Šā gada 20.novembrī valdība pilnvaroja Slakteri sākt sarunas ar SVF par atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai, un jau 22.novembrī fonds paziņoja par gatavību sniegt tūlītēju palīdzību Latvijai.
Atbildīgās amatpersonas līdz šim neizpauda un nekomentēja Latvijai nepieciešamos finanšu līdzekļu apjomus. Vienīgi finanšu ministrs divas reizes intervijā starptautiskajiem medijiem paziņoja, viņaprāt, nepieciešamos finansējuma apmēru.
Tā 25.novembrī ministrs intervijā ASV finanšu telekanālam “Bloomberg Television” pavēstīja, ka Latvija no SVF un ES ekonomikas stabilizēšanai varētu prasīt līdz trīs miljardiem eiro (2,1 miljardam latu). Savukārt 1.decembrī intervijā aģentūrai “Reuters” Slakteris paziņoja, ka Latvijai no SVF un ES nepieciešami pieci miljardi eiro (3,5 miljardi latu).
16.decembrī par gatavību aizdot līdzekļus Latvijai paziņoja Zviedrija un Dānija, kuras ir gatavas aizdot līdz pat 500 miljoniem eiro (351,4 miljonus latu) ekonomikas stabilizēšanai.
Savukārt vakar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja atzina, ka vislielāko finansiālo atbalstu Latvijai sniegs tieši ES.
LETA jau ziņoja, ka 12.decembra rītā pēc vairāku stundu ilgām debatēm Saeimā tika pieņemta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā paredzēts noteikt striktus ierobežojumus tēriņiem, kā arī nodokļu paaugstināšanu.
Programma bija noteicošā Latvijas sarunās par aizņēmuma saņemšanu.
Kā galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos, norādīta strādājošo skaita un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos.
Tāpat plānots samazināt izmaksas par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem par 25%, kā arī par vidēji 25% samazināt valsts izdevumus programmu subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi, turklāt iecerēts uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēt agrāk plānotos tālākos valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumus.
Noteikts, ka Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu – 0,702804 lati par vienu eiro ar kursa svārstību koridoru 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa.
Tika arī nolemts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi paaugstināt no 18% līdz 21%, bet samazināto PVN likmi – no 5% līdz 10%, turklāt sašaurināt nozaru skaitu, kurām piemēros pazemināto nodokļu likmi.
Pazemināto PVN likmi 10% apmērā piemēros medicīnas precēm un iekārtām, preses izdevumiem, dabasgāzes piegādei iedzīvotājiem, izņemot ar autotransportu, medikamentu piegādēm, zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādēm, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē.
