Visu cieņu tiem, kas nodarbojas ar materiālo labdarību. Bet risinājums ekonomiskās krīzes situācijā tas nav. Tāda ir valsts politika – šodien cilvēks vairs nav vērtība.
Šodien sabiedrībā valda princips: zobs pret zobu un kurš kuram nogriezīs galvu. Viena daļa tā dzīvojusi vienmēr.
Otra daļa šodien spiesta dzīvot tāpat, domājot par izdzīvošanu sev un savai ģimenei.
Es tomēr skatos uz pasauli ar optimismu tāpēc, ka šis laiks liek saprast: garīgā izaugsme ir vienīgais ceļš, lai izdzīvotu šajā džungļu likumu sabiedrībā. Iespēja iepazīt sevi, novērtēt savas tautas garīgo mantojumu, tradīcijas un pieņemt savu grēcīgo cilvēka dabu palīdz iemācīties novērtēt notiekošo un atrast miera punktu. Tas ir vajadzīgs, lai vienkārši turpinātu dzīvot tālāk.
