Nelīdzēja ne atsevišķu politiķu nepārprotamie mājieni par iespējamo valdības šķobīšanu, ne atsevišķu dumpīgu pašvaldību pretenzijas – Latvijas teritoriālais iedalījums ir mainījies.
Aizmigu rajonā, pamodos novadā
Gandrīz pēc deviņu stundu debatēm Saeima šonedēļ apstiprināja administratīvi teritoriālās reformas likumu, paredzot noteikt deviņas republikas pilsētas un 109 novadus. Paredzams, ka par republikas pilsētām atzīs Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Ventspili, Jelgavu, Valmieru, Rēzekni un Jūrmalu. Tiesa gan, vēl nav zināms, kā beigsies vairāku pašvaldību Satversmes tiesā iesniegtā lieta, kas tiks izskatīta janvārī, tā ka vismaz teorētiski novadu kartē iespējamas zināmas izmaiņas.
Valdošos “saīsinās”
Kopš teju neatminamiem laikiem Latvijai pārmests pārāk liels ministru skaits valdībās, un laiku palaikam uzplaiksnījušas valodas par nepieciešamību to mazliet saīsināt. Šādam solim nav piemērotāka brīža par krīzes situāciju – valdību ieplānots sašaurināt līdz 11 ministrijām, vairākas apvienojot. Valdošā koalīcija un politiskā pārstāvniecība starp partijām gan tiks saglabāta. Vai politiskā vide, kas līdz šim allaž savā starpā aktīvi karojusi, portfeļus dalot, spēs bez satricinājumiem vienoties par iecerēto “saīsinājumu”, pagaidām grūti prognozēt. Situāciju mazliet komisku padara arī fakts, ka divi valdības locekļi tā īsti nespēj vienoties, kurš bijis ģeniālās idejas autors. Bet kā nu bez kašķiem…
Dārgais “eironeprāts”
Līdz ar vispārēju materiālo resursu apcirpšanu sāpīgu triecienu piedzīvos arī sabiedriskie mediji, kam budžets apcirpts par ceturto daļu. Latvijas Televīzija jau nolēmusi atteikties no “Eirovīzijas” dziesmu konkursa nacionālās atlases, vietējās ziepju operas turpinājuma demonstrēšanas, korespondentu uzturēšanas Maskavā un Briselē, neatkarīgo producentu raidījumu iepirkšanas un vairāku pasākumu pārraides. Līdzīgās grūtībās iegrūsts arī Latvijas Radio, kas piespiedu kārtā ķēries samazināt virkni izmaksu pozīciju. Situācijas risināšanā aicināts iesaistīties arī Valsts prezidents, savukārt kāds diži aktīvs politiķis šajā brīdī saskatījis iespēju tikt pie politiskajām dividendēm.
Jaunie “kaupēni”
Latvijā ikdienā aizvien biežāk novērojamas pagājušajā desmitgadē redzētās mežonības izpausmes, īpaši kriminogēnajā situācijā. Par vienu no garnadžu iekārotākajiem priekšmetiem kļuvuši bankomāti, bet atsevišķos gadījumos notiek arī pārdrošāki izlēcieni. Piemēram, nedēļas vidū Rīgas rajonā uz meža ceļa pastrādāts bruņots uzbrukums apsardzes un inkasācijas firmas “G4S Latvia” inkasācijas automašīnai – viens inkasators nogalināts, bet otrs smagi ievainots. Asiņu cena šoreiz bijusi augstāka par 100 tūkstošiem latu. Drošības speciālisti velk paralēles ar 15 gadu seniem notikumiem un piesardzīgi spriež, ka šādi gadījumi var sākt atkārtoties aizvien biežāk.
Kredīta bluķis kaklā
Beigusies Latvijas gaidīšana pie starptautiskās finanšu letes – ar novēlošanos cenšoties kliedēt pārmetumus par procesa necaurredzamību un pārāk lielu noslēpumainību, atklāti paziņots, ka Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija un atsevišķas Eiropas valstis gatavas izsniegt aizdevumu, kura kopsumma veido XXXXX latu. Zviedrija un Dānija Latvijai aizdos līdz 500 miljoniem eiro.
