Sestdiena, 20. decembris
Lelde, Sarmis
weather-icon
+3° C, vējš 1.34 m/s, R-DR vēja virziens

Kā es gandrīz atradu Laimi…

Tā kā Latviju savās stingrajās rokās satvērusi krīze, visur dzirdami vārdi „bankrots”, „bezdarbs”, kas, protams, skāris arī mani. Nolēmu kādu dienu iemest acis darba sludinājumos internetā. Tā kā esmu brīvs vīrietis, tad bez sirdssāpēm varu doties uz jebkuru Latvijas reģionu darboties sev patīkamā profesijā, ko arī daru pēdējos gados.

Pētu, kā gribu, sev piemērotu darbu nevaru atrast, nerunājot nemaz par atalgojumu.

Kārtīgi izmazgādams un izberzēdams acis, atgriežos pie darba meklējumiem. Atrodu vienu sludinājumu, kur sola vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, bet jābrauc aiz valsts robežām – uz Spāniju. Kādēļ gan ne? Esmu brīvs, turklāt tāda peļņa!

Pētu vien tālāk, bet – šausmas! Nokļūšana Laimes zemē un izdzīvošana maksājot veselus 700 eiro. Ar tādu naudas summu it kā vajagot iztikt līdz pirmajai sapelnītajai naudai. Tālāk jau sāksies īstā peļņa. Domāju – jāpaskatās arī fotogrāfija, kas ielikta labākai reklāmai. Klikšķis – un ekrānā uzrodas jauna, skaista sieviešu kārtas pārstāve. Iespējams, darba lauciņā, jo rušinās pa zemi rāpus. Mana sirds nu sāk dauzīties kā aptrakusi. Laikam jau no tā sievieša jaukā, ne jau no darba un peļņas, ko sola. Ja ar tādām jāstrādā kopā, tad tā lieta iet.

Jāmeklē finansējums rokā, jākravā koferis un jālaiž ar steigu prom uz Laimes zemi. Tā nu skraidu pa radiem un draugiem, naudu diedelēdams, jau trīs dienas. Un stāstu, ka lidošu uz Laimes zemi, jo tur skaistas sievietes. Protams, Latvijā arī tādu netrūkst, bet tur ir arī nauda, kura Latvijā ir nezin kur pazudusi kā pavasarī sniegs.

Līdzekļi nu jau sagādāti, vēl tik koferītis jāsalādē, bet sirdsapziņa priekšā teic, ka nebūtu diez ko labi kratīties prom no dzimtās zemes. Es tik nosmīnu un sapņoju – meitenes, nauda…

Vēlu vakarā ieeju atkal palūrēt sludinājumus, varbūt kas labāks. Kā bijis, kā ne – priekšā sludinājums: „Spānijā darba nav. Ir tikai krāpnieki, kuri izmanto cilvēkus. Aizbraukuši uz turieni, būsiet pliki un arī bez darba. Bet, lai tiktu atpakaļ Latvijā, būsiet vergu lomā un vergosiet par smieklīgi mazu atalgojumu.” Ko? Ko? – nokliedzos un nobālu. Un tā būtu mana Laimes zeme!?

Turpinot meklēt tālāk, atrodu arī savai profesijai atbilstošu darbu ar apmierinošu atalgojumu tepat Latvijā. Iespējams jau, ka ir kāda valsts, kur meklēt Laimi, bet varbūt tā ir mūsu pašu Latvija?

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.