Atskrien pie manis kaimiņš ar asarām acīs. Esot atlaists no darba kokzāģenē. Štatu samazināšana skārusi arī viņu. Bet tas jau vēl neesot tas trakākais. Varot jau kādu laiku padzīvoties ar bezdarbnieku pabalstu un bērnu naudām, ko valsts maksā sievai, kā arī var vēl paprasīt pabalstu pašvaldenē, bet…
Kaimiņam galīgi nesapasot ar sievu. Ne jau naktī, tur viss okei, jo abiem vairs neesot nekādu tādu vajadzību, toties dienā ir katram savas īpašās vajadzības. Un tur nu galīgi neklapējot. Piemēram, sieva grib skatīties seriālu, vecis – “futeni”. Vai atkal vīrs grib “hoksi”, bet sieva – savu iemīļoto šoviņu.
Ko darīt? Lai panāktu ģimenē kaut jelkādu saskaņu, kaimiņš vienubrīd esot pat apdomājis iespēju dusmās sasist televizoru. Taču žēl. Gribēs jaunu, bet nespēs nopirkt. Tad vēl bijis padomā iespundēt sievu, uzvilkt viņai to dīvaino kreklu un uz kādu laiku izsūtīt no mājām. Bet kas to apmaksās? Un kas tikmēr kopīgos bērnus aprūpēs? Nē…
Tad nu kaimiņš nāca pie manis ar priekšlikumu izveidot tādu kā divu kaimiņģimeņu kooperatīvu. Sak, lai mūsu sievas lūr seriālos kaimiņa mājā, bet mēs abi tikmēr sūksim aliņus un skatīsimies bobsleju pie manis mājās. Davai!
Palasīju te, ko valdības vadītājs Ivars Godmanis savā Ziemassvētku apsveikumā Latvijas iedzīvotājiem aicina. Sak, kopīgi pārvarēsim grūtības, veidojot savstarpējās uzticības kapitālu. Kā lai nepiekrīt?! Bez kapitāla vēl varētu iztikt, bet bez kopības nekur tālu netiksi. Lai gan nav peļama arī doma par kopkapitālu.
Piemēram, varam taču ar kaimiņu sastiķēt kaut kam kreftīgākam par alu, jo ir taču jāatzīmē Ziemassvētki, kas katram no mums savā veidā ir īpaši – labestības, pārdomu, gaišo domu svētki. Mēs izturēsim visus pārbaudījumus, Godmaņa kungs, tikai nenogrieziet mums sporta raidījumus Latvijas televīzijā. Un mūsu cienīgkundzēm, lūdzu, arī nākamgad saglabājiet to viņu iemīļoto ziepju operu, to “Neprāta cenu”.
Nu mēs ar kaimiņu jau nu gribētu arī vairāk erotikas un pat atklāta seksa Latvijas televīzijā. Kaut ko tādu derētu papildus ieviest arī raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, jo kas gan nezina, ka Latvija ir iecienīta sekstūrisma zeme. Kāpēc ārzemniekeim šajā zemē dod, bet iezemiešiem jāiztiek ar neprofesionālu attieksmi?
Vismaz paskatīties gribētos, kas un kā, kur un kurš ar kuru. Vai tad nevajag vai vajag mazliet prieciņa šajos grūtajos laikos, mazliet optimisma, pat mierinājuma, ja gribas. Padomājiet par to valdībā, esiet tik laipni!
