Uzņemoties rūpes par kādu, cilvēki kļūst citādāki. To atzīst arī gulbenieši Marina Stepanova, viņas dzīvesbiedrs Andris un dēls Kirils, kas jau pusotru gadu rūpējas par retas šķirnes kaķi – Kanādas sfinksu jeb kailo kaķi Alexu.
Marina stāsta, ka dēls jau sen esot lūdzis iegādāties kaķi, taču vecāki neesot piekāpušies, jo negribējuši, lai pa māju visur būtu kaķa spalvas, bet tad viņi internetā esot ieraudzījuši kailā kaķa fotogrāfijas. “Man šie kaķi ļoti iepatikās. Pēc tam aizbraucām uz Ķīpsalu uz kaķu izstādi. Skatījāmies dažādus kaķus, bet kailie kaķi, manuprāt, bija visjaukākie. Un, kad vēl man ļāva viņu paturēt rokās, viss bija izteikts. Aprīlī apskatījāmies, bet jūnijā jau nopirkām šo kaķi. Sākumā gan skatījāmies Donas sfinksu, taču Kanādas sfinksi tomēr esot vairāk piemērojušies mūsu klimatiskajiem apstākļiem, nav tik slimīgi un ir žiperīgāki. Donas sfinksi vairāk ir kā rotaļlieta, bet mums bija nepieciešams dzīvs kaķis,” stāsta Marina.
Andris atklāj, ka sākotnēji kailais kaķis diez ko neesot simpatizējis, jo viņam bijusi cita izpratne, kādam ir jābūt īstam kaķim. Tomēr tagad Andris citiem iesaka būt drošiem un nebaidīties, jo šī kaķa izskats ir maldīgs. “Pārliecināt mani ir grūti, taču tas ir noticis. Šis kaķis ir ļoti interesanta dvēsele. Arī bērnam ir nepieciešams mīļums un kāds, par ko rūpēties,” atzīst Andris. Viņš piebilst, ka kailais kaķis būs arī ļoti piemērots ģimenēm, kur ir alerģiski cilvēki, jo spalvu šim kaķim nav nemaz.
Veic arī sarga funkcijas
Marina stāsta, ka sākotnēji viņiem esot stāstīts, ka šie kaķi ir ļoti mīlīgi un jauki, taču viņu kaķis esot ar raksturiņu. “Kad pie mums nāca ciemiņi, kaķis bija kaut kur jāiesloga, citādi viņš klupa kājās. Viņš mums ir diezgan nikns, nemīl svešiniekus. Bet no otras puses – varbūt tā arī ir labāk. Nedod, Dievs, kādreiz nokritīs no balkona un kāds gribēs viņu piesavināties, kaķis vismaz mācēs pastāvēt par sevi,” spriež Marina.
Lai mazinātu kaķa agresivitāti, saimnieki, konsultējoties ar veterinārārstu, nolēmuši viņu izkastrēt. Tagad viņš ir kļuvis mierīgāks un arī mīlīgāks. “Un tomēr viņš ir neietekmējams un neiebiedējams. Alexam patīk būt noteicējam. Kad mēs dauzāmies, spēlējamies ar viņu, viņš noteikti būs uzvarētājs. Dzīvnieks neļaus sevi apbižot. Reizēm arī šķiet, ka viņš it kā veic sarga un aizstāvja funkcijas. Tāda sajūta, ka viņam piemīt īpašības, kādas ir suņiem. Ja kādam tiks darīts pāri, viņš var mesties aizstāvēt. Interesanti, ka vakarā Alex iet tādā kā apgaitā. Ja kāda nav mājās, viņš padod ar savu balsi ziņu un ir nemierīgs. Turklāt visam mājās vienmēr ir jāatrodas savā vietā. Ja kaut kas būs nolikts tur, kur tam nav jāatrodas, kaķis atkal noteikti dos ziņu. Viņš ir iedomājies, ka te ir viņa karaļvalsts un visam ir jābūt kārtībā,” stāsta Andris.
Grūti paciest aukstumu
Visādi citādi sfinkss ir pavisam parasts kaķis, tikai sava kailuma dēļ viņš ir salīgāks nekā citi kaķi. “Visgrūtāk viņam bija pārciest to laiku, kad mājās vēl nebija pieslēgta apkure. Kaķim bija ļoti auksti. Mums ir tādi speciāli elektriski apsildāmie palagi, taču viņš laikam juta strāvojumu un nenāca gulēt. Esmu noadījusi viņam džemperīti, taču viņam tas tik ļoti nepatīk. To vajag redzēt, kā Alex prot tēlot. Viņš pilnīgi nokrīt gar zemi beigts. Tieši tāpat ir arī ar pavadiņu, kas tiek likta, kad, piemēram, ir jāiet laukā. Kaķis tad vairs nekust ne no vietas,” smejot stāsta Marina.
“Man šķiet, ka viņam tomēr pietrūkst saulītes. Kad uzspīd saule, kaķis labprāt izguļas uz palodzes vai arī vasarā izstaigājas pa balkonu. Labprāt viņš guļ arī uz radiatoriem” stāsta Andris.
Alex ēd sauso barību, dzer gan tikai no akvārija. “Viņam nepatīk dzert no maza trauciņa. Viņš dzer kopā ar zivtiņu. Tas izskatās ļoti interesanti. Kaķis ar mēlīti lok no augšas un zivtiņa turpat no apakšas. Kad Alex ir padzēries, viņš arī paspēlējas ar zivtiņu, taču zivtiņa nekad nav cietusi no viņa. Īpatnēji, ka šim kaķim patīk ūdens. Marina viņu katru nedēļu liek vannā. Reizēm ielec vannā arī tad, kad paši vannojamies,” stāsta Andris.
Kā mājas gariņš
Alexam ir sava soma – miga, kurā viņš labprāt guļ, taču naktī tomēr parasti atnāk gulēt uz saimnieku gultu. “Tagad es jau esmu tā pieradusi, ka tas notiek automātiski. Viņš atnāk, piegrūž purniņu, es paceļu segu un – žik – iekšā. Kamēr kaķis bija mazs, tikmēr bija jāuzmanās, lai viņu nesaspiež. Neviens cits negribēja viņu ņemt pie sevis, tā es arī gulēju ar viņu, toties tagad kaķis ir mani izvēlējies par saimnieci un visur staigā pa pēdām līdzi,” stāsta Marina.
Šie kaķi tiešām vēlas it visur būt kopā ar saimniekiem. “Nav tā, ka viņam vajag tikai paēst un pagulēt. Viņš ir kā mājas gariņš. Alex ir ļoti izpalīdzīgs. Piedalās it visās nodarbēs. Kad flīzējām balkonu, viņš it visā piedalījās. Pēc tam kaut ko krāsojām, arī kaķis bija turpat līdzās – tā vien šķita, ka jādod otiņa un viņš sāks krāsot,” stāsta Andris. “Kad es pārstādīju puķes, Alexam bija noteikti nedaudz ar ķepiņu jāparok katrā podiņā, bet citādi gan viņš neaiztiek ne zemi puķupodos, ne arī puķes,” saka Marina.
Alex ir kļuvis par īstu mājas mīluli un ģimenes locekli. “Ikvienam gribas ar viņu pabūt kopā, paspēlēties, samīļot, taču viņš pats izvēlas, pie kura iet. Ir prieks, ka mājās ir kāds, kas vienmēr sagaida. Kad atbraucam mājās, uzmetam skatu logam, vai kaķītis jau sēž pie loga un gaida. Ienākot mājās, visi vienmēr metamies samīļot kaķi. Vai ģimene ir ieguvēji? Viennozīmīgi! Katrs dzīvnieks ienes mājās pozitīvu strāvojumu un mīļumu,” atzīst Alexa saimnieki.
Fakti:
Kanādas sfinksa kaķēnus var iegādāties, sākot no 200 latiem.
Sfinksi pasaulē galvenokārt izplatīti Kanādā un ASV. Eiropā lielākās sfinksu audzētavas ir Holandē, Beļģijā un Francijā. 1993.gadā pirmais sfinksu pāris no Beļģijas tika ievests Latvijā.
Izskats: atlētisks augums, tīra āda un ļoti īss apmatojums, kas atgādina samtu. Pūkas varbūt aiz ausīm, uz purna, uz ķepām, uz astes gala. Āda veido krokas, ar laiku kļūst gludāka. Lielas citronveidīgas acis, lielas ausis.
Sfinksi ir bezgala uzticīgi saimniekam. Barības ziņā nav izvēlīgi, pārtiek no sausās barības.
