Jau rīt, kad pulkstenis iezvanīs pusnakts stundu, glāzēs līs šampanietis, augstu debesīs uzvīsies raķešu salūta ziedi, cilvēki cits citam teiks vēlējumus un pamās atvadas aizejošajam gadam. Varbūt šoreiz mazāk nekā citus gadus vēlēsim cits citam laimi, to aizstājot ar izturības, pacietības un labas veselības vēlējumiem, kam sekos vēl daudz citu labu vārdu, jo bez tiem neiztikt arī tādos brīžos, kad nespēkā nolaižas rokas, kad šķiet, ka dzīves namam ir aizvērtas visas durvis un logi. Labs vārds šādos brīžos līdzinās vēdlodziņam, kas ļauj ieplūst dzīves telpā jaunām iecerēm, sapņiem, ilgām un cerībām. Tāpēc nākamajā gadā par spīti visam neļausim labiem vārdiem pavisam izzust no steigas un nemiera pilnās pasaules!
Nebūs viegli, to apzināmies visi, tomēr, lai kā arī būtu, neaizmirsīsim saviem bērniem parādīt varavīksni, jo tā negaidīs, kamēr pārvarēsim neskaitāmās problēmas un padarīsim nekad nepadarāmos darbus. Saglabāsim cilvēciskās brīvības garu un izbaudīsim katrs savu vienreizību, jo visi esam kā mazas, bet ļoti vajadzīgas skrūvītes pasaules lielajā motorā! Ja arī laimes vēlējumu būs mazāk, meklēsim to paši sevī! Tas nebūs viegli, taču atrast laimi citur vienkārši nav iespējams. Bagātība līdzinās smagai nastai, ko visi vēlas nest, bieži vien pārvērtējot savus spēkus, tāpēc jaunajā gadā būsim bagāti nevis ar to, kas mums pieder, bet ar to, bez kā varam iztikt! Par naudu var nopirkt daudz, bet nevar nopirkt mieru, veselību, brīvību, saticību, tāpēc, ja šajā pasaulē ir vismaz viens cilvēks, kas jūs mīl, jūs jau esat bagāts.
