Maskava/Kijeva, 2.janv., LETA–AFP/REUTERS. Eiropas Savienības (ES) valstis piektdien ar bažām vēro gāzes piegāžu plūsmu no Krievijas, baidoties no samazinājuma, kopš Maskava atslēdza gāzes piegādi savai kaimiņvalstij Ukrainai.
Vācijas, Francijas, Polijas, Rumānijas, Austrijas un Itālijas energokompānijas ceturtdien paziņoja, ka šajās valstīs piegādes nav samazinājušās. Par samazinājumu netiek ziņots arī piektdien.
Krievija apgalvo, ka piegādes Eiropai netiks ietekmētas, ja vien Ukraina nesāks nelegāli novirzīt gāzes plūsmu.
Kā uzskata analītiķi, Eiropa uzkrājusi pietiekamas gāzes rezerves, lai iztiktu bez Krievijas piegādēm vairākas dienas, bet ne nedēļas. Tomēr gan Ukraina, gan Krievija apliecinājušas, ka gāzes tranzīts netiks traucēts.
Piektdien uz Čehiju devās Ukrainas delegācija, lai pārliecinātu ES pārstāvjus, ka Kijevas un Maskavas konflikts par gāzes cenām neietekmēs piegādes ES valstīm.
Kā ziņots, līdzīgs konflikts notika 2006.gadā, un tas ievērojami ietekmēja gāzes piegādes ES.
Ceturtdien Ukrainas prezidents Viktors Juščenko paziņoja, ka Ukraina un Krievija nonākušas “tuvu kompromisam” domstarpībās par gāzes piegādi. Tikmēr Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers brīdināja, ka Ukrainai par gāzi nāksies maksāt daudz augstāku cenu, nekā Kijeva sagaida un nekā tai piedāvāts pirms tam.
“Domāju, ka esam tuvu kompromisam, un esmu lūdzis Krievijas prezidentu un premjerministru, kā arī Ukrainas sarunvedējus darīt visu iespējamo, lai sarunas tiktu pabeigtas, cik vien drīz iespējams,” norādījis Juščenko.
Pēc viņa teiktā, tas varētu notikt jau līdz 7.janvārim.
Kā LETA ziņoja, “Gazprom” jaunā gada pirmajā dienā pilnībā pārtrauca gāzes padevi Ukrainai, jo puses nav spējušas vienoties par šā gada līguma noteikumiem un Maskava arī apsūdz Kijevu parādos. Krievija pārtraukusi sūknēt Ukrainai paredzētos 90 miljonus kubikmetru dienā, taču turpina piegādāt patērētājiem Eiropā paredzētos 300 miljonus kubikmetru dienā.
Juščenko izteicis cerību, ka Ukraina šogad varēs iegādāties Krievijas gāzi, maksājot par to 204-210 dolārus (101-104 latus) par 1000 kubikmetriem saskaņā ar oktobrī panākto vienošanos, kas paredz pakāpenisku cenas paaugstināšanu līdz tirgus līmenim. Viņš brīdinājis, ka gadījumā, ja cena šogad tiktu paaugstināta līdz Krievijas pieprasītajiem 250 dolāriem (124 latiem) par 1000 kubikmetriem, tad Ukraina proporcionāli celtu Krievijai maksu par tranzītu.
Savukārt Millers ceturtdienas vakarā televīzijas kanālā “Vesti 24” brīdināja, ka Ukrainai nāksies par 1000 kubikmetriem Krievijas gāzes maksāt daudz augstāku cenu – 418 dolārus (207 latus), ja reiz tā noraidījusi 250 dolāru piedāvājumu.
ES, kas no Krievijas saņem aptuveni ceturto daļu no tai nepieciešamās gāzes – vairāk nekā 40% bloka importētās gāzes, aicinājusi puses turpināt sarunas, lai atrisinātu strīdu, un uzsvērusi, ka visas piegāžu līgumsaistības jāpilda. 80% Krievijas gāzes ES valstis saņem tranzītā caur Ukrainu.
Arī Amerikas Savienotās Valstis mudinājušas Krieviju un Ukrainu atsākt sarunas, norādot, ka piegāžu pārtraukšana ziemas laikā var negatīvi ietekmēt cilvēkus.
“Gazprom” nepārtraukti brīdinājusi, ka tā varētu pārtraukt gāzes piegādi Ukrainai, ja līdz trešdienai netiks nomaksāti parādi par jau piegādāto gāzi un parakstīts jauns līgums par gāzes piegādi 2009.gadā. Trešdienas vakarā puses paziņoja, ka sarunas par līguma slēgšanu ir izjukušas.
