Nesen mūsmājās aizdegās otrais stāvs. Ar neticamu ātrumu liesmas pārņēma visu otrā stāva iekšpusi. Sadega drēbes un mēbeles, kas tur atradās.
Vispirms jāsaka paldies mūsu ugunsdzēsējiem, jo tieši viņu ātrā ierašanās un profesionālā rīcība ātri noslāpēja liesmas. Labi vienīgi tas, ka nepalikām bez pajumtes, jo dzīvot var pirmajā stāvā. Tūlīt pa telefonu par notikušo nelaimi paziņoju mūsu bērniem Ivetai un Uģim Kozlovskiem, kas vēl atradās ceļā no Madonas.
Grūti man tālāk rakstīt bez pateicības un aizkustinājuma par to, cik ātri un zibenīgi rīkojās mūsu znots un mūsu meita Iveta, kas jau tajā pašā vakarā atveda gultu, segas un citu nepieciešamo. Lai atbrīvotu izdegušo istabu un sadegušajām mēbelēm, Uģim talkā nāca arī Māris Kaspars, jo šādā brīdī bez vīriešu rokām neiztikt. Pie tīrīšanas darbiem palīgā ieradās kaimiņiene Rasma Līduma, kas kopā ar Ivetu nonesa lejā drēbes, kuras cerējām vēl izmantot. Cik vien atļāva, pirmajā dienā ieradās Jānis Bokalders.
Otrās dienas agrā rītā mūs pārsteidza pati tuvākā kaimiņiene Ivanda, ienākot ar pilnu klēpi dažādu drēbju. Bet galvenais, ar kādu mīļumu un sirds siltumu viņa apskāva mani un manu vīru. Šo viņas patieso mīļumu es neaizmirsīšu nekad.
Ar meitu aizbraucām uz Sarkano Krustu un lūdzām palīdzību, kur saņēmām lielu atsaucību un sapratni. Bet kaimiņiene Rasma vairākas dienas nesa mums visdažādākās drēbes, kas vēl varētu noderēt, tā kļūdama par otru Sarkano Krustu. Paldies, Rasmiņ, par tavu sirds dāsnumu!
Nobeigumā no visas sirds saku mīļu paldies mīļajiem cilvēkiem! Tagad no mūsu znota Uģa turpmāk būs atkarīga visa mūsu dzīve. Un es zinu, ka iespēju robežās savu palīdzību sniegs arī Māris Kaspars. Milzīgs un mīļš paldies mūsu labajiem un atsaucīgajiem kaimiņiem! Tā vien ir dāvana, ka dzīvojam starp tik labiem kaimiņiem ar labestīgu sirdi.
Lai neatkārtotos tāda nelaime kā mums! Tikai no viena maza adventes vainadziņa…
