Artūrs Martusevičs futbolu spēlē piekto gadu. Viņa tētis Arnis ir futbola tiesnesis jau vairākus gadu desmitus un darbojas futbola biedrības „Gulbene 2005″ valdē. Viņi abi saprotas bez vārdiem, kad ir runa par kopīgo aizraušanos. Abiem sāp, kas notiks ar futbolu Gulbenes rajonā ekonomiskās krīzes apstākļos. Arnis uzskata, ka viss būs atkarīgs no futbola biedrības „Gulbene 2005″ valdes un treneriem, kā arī no tā, vai spēs visi salikt prātus kopā un atrast risinājumu. Šogad būšot vairāk futbola turnīru mājās un mazāk izbraukumu.
Nav „galda tiesnesis” Arnis savulaik sācis ar futbola spēli, bet ātri vien sapratis, ka tiesāšana ir viņa īstais aicinājums. Viņš lepojas ar to, ka nav tā saucamais „galda tiesnesis”. Par tādiem viņš sauc tos tiesnešus, kas paši nekad nav spēlējuši futbolu, bet tikai pārzina šo spēli un tās noteikumus teorētiski. „
Ja tiesnesis uz savas ādas nav izjutis futbolista slapjās drēbes, tad grūti tiesāt,” saka Arnis.
Viņš atzīst, ka futbolā virmo daudz emociju uz laukuma un skatītāju rindās. Tiesnesis nedrīkst ietekmēties no tā. Arnis neesot labestīgs tiesnesis.
„Vai tad kāds treneris kādreiz ir atzinis savas kļūdas, ja viņa komanda zaudē? Protams – tiesnešus ziepēs! Tā ir bijis un būs, kamēr sports pastāvēs,” domā Arnis.
Viņš arī atzīst, ka „tiesnesis ir tikai cilvēks”, viņam nav četru acu, viņš var kaut ko arī nepamanīt uz spēles laukuma, jo tiesneši var vadīties tikai no pašu redzētā.
Arī dēlam padodas tiesāšana
Vai tētis bija tas, kas dēlu pamudināja pievērsties šim sporta veidam?
„Drīzāk viņam bija tāds draugu loks. Sāka ar bumbas dzenāšanu pagalmā starp ozoliem. Tad sākās treniņnodarbības pie profesionāla skolotāja. Nu jau nomainījušies trīs treneri. Artūrs ir guvis sporta traumu, un pašlaik viņam jātrenējas uzmanīgi, lai saudzētu savainoto ceļgalu,” par dēlu saka Arnis.
Artūrs, tēva mudināts, ir iemēģinājis roku futbola spēļu tiesāšanā. Par viņu speciālisti izteikušies kā par perspektīvu tiesnesi. Tā domā arī tētis.
„Kāpēc gan ne? Viņam galva strādā! Ja puisis vēl labāk apgūs angļu valodu, tad viss būs kārtībā!” saka Arnis.
Dēls gan atzīst, ka pagaidām viņam labāk patīk spēlēt futbolu, nevis būt tiesnesim. Tētis uzskata, ka futbola spēlēšana var un ir gandrīz katra puiša un vīra hobijs. Arnis priecājas, ka dēlam ir vispusīga interese par sportu. Kopā ar draugiem viņš mēdzot uzspēlēt arī galda tenisu, novusu un padzenā bumbu.
Artūrs ir tiesājis gan puišu, gan meiteņu futbola komandas. Tāpat kā tētis viņš atzīst, ka meiteņu futbolu vērtēt ir grūtāk. Viņas mēdzot būt arī nešpetnas un vārdu izvēlē mazāk taupīgas par puišiem.
