Inita Savicka
Gulbenes novada skolās 9.klases eksāmenus kārtoja 139 skolēni. Pirmo reizi tie bija centralizēti un pirmo reizi vērtējums tika izteikts procentos.
“Kopumā veicies ir labi,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova. Viņa stāsta, ka matemātikas eksāmenā vidējais skolēnu zināšanu sniegums mūsu novadā ir 37 %. 10 % slieksni nesasniedza deviņi matemātikas eksāmena kārtotāji, tas nozīmē, ka eksāmens nav nokārtots. Savukārt vairāk nekā 50 % novērtējumu matemātikas eksāmenā spēja iegūt 37 % mūsu novada skolu audzēkņi. “Lepojamies ar tiem, kuri ieguva vairāk nekā 80 % matemātikas eksāmenā – to paveica deviņi skolēni, kas, izsakot procentos, ir 5 %. Īpaši augstu sniegumu uzrādīja divi mūsu novada skolēni,” stāsta D.Kablukova.
Latviešu valodas eksāmenu nokārtoja visi mūsu novada skolēni. Kopumā mūsu audzēkņu sniegums, ja to izsaka ar vidējo vērtējumu, ir 54 %. Vairāk nekā 100 skolēni pārsniedza 50 % slieksni šajā eksāmenā. Tāpat kā matemātikā, arī latviešu valodas eksāmenā vairāk nekā 80 % ieguva deviņi skolēni, no kuriem divi uzrādīja īpaši augstu sniegumu latviešu valodas eksāmenā.
Angļu valodas eksāmenā ir veicies vislabāk – vidējais rādītājs šajā eksāmenā ir 60 %. Vairāk nekā 50 % apguves slieksni sasniedza 73 % no mūsu audzēkņiem. Īpaši augstu sniegumu – virs 90 % – uzrādīja sešpadsmit mūsu novada skolēni. Divi skolēni nenokārtoja šo eksāmenu, jo nesasniedza 10 % slieksni.
“Katram skolēnam ir zināmi savi eksāmenu rezultāti. Vai tie ir atbilstoši spējām un ieguldītajam darbam mācoties – uz šo jautājumu jāatbild pašam. Arī katrai izglītības iestādei ir zināmi savu skolēnu rezultāti eksāmenos. Priekšā darbs tos analizēt, izdarīt secinājumus un ņemt vērā, plānojot un īstenojot mācību procesu turpmāk. Ne vienmēr rezultāts, kas ir zemāks par novada vai valsts vidējo rādītāju, nozīmē, ka strādāts ir nepietiekami. Ir jāskatās uz katra bērna sniegumu atsevišķi. Ja tā darīsim, tad ieraudzīsim skolēnus, kuru izaugsmes dinamika ir apbrīnojama un lepošanās vērta, lai arī rezultāts, ja to salīdzina ar vidējiem rādītājiem, nav augsts, un tāpat ieraudzīsim bērnus, kuru sniegums ir augstāks nekā citiem skolā, novadā vai valstī, bet tomēr teiksim – viņš varēja labāk. Katram 9.klases absolventam šobrīd ir jāizšķiras – pa kuru ceļu iet tālāk, kuru izglītības iestādi izvēlēties un kādus mācību priekšmetus turpmāk apgūt padziļināti. Novēlu spēt apzināties savu spēku un varēšanu, ieklausīties sevī, sekot saviem sapņiem un nepadoties brīžos, kad neizdodas. Šādi brīži ir katram – jautājums vien, ko mēs darām un kā rīkojamies. Lai mācīšanās sagādā prieku un izvēlētais izglītības ceļš ved uz sapņu piepildījumu!” vēl D.Kablukova.
Fakti
Kopumā:
– 37 % no mūsu skolēniem matemātikā uzrādīja augstāku sniegumu nekā valstī vidēji;
– 52 % no mūsu skolēniem uzrādīja augstāku sniegumu latviešu valodas eksāmenā nekā valstī vidēji;
– 55 % no mūsu skolēniem uzrādīja augstāku sniegumu angļu valodas eksāmenā nekā valstī vidēji.
Avots: Izglītības pārvalde
