Rīga, 10.janv., LETA. Gada inflācijas rādītājs decembrī būs samazinājies jau septīto mēnesi, savukārt mēneša ietvaros bijusi deflācija jau otro mēnesi pēc kārtas, liecina aģentūras LETA un biznesa portāla “nozare.lv” veiktā ekspertu aptauja.
“Swedbankas” sociālekonomiskas eksperts Pēteris Strautiņš prognozē, ka decembrī būs 0,6% mēneša deflācija, savukārt gada inflācija varētu sasniegt 10,4%.
“Uzskatu, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem pieprasījums decembrī bija vājš. Protams, cilvēki pirka vairāk nekā novembrī, taču arī citus gadus ir bijuši Ziemassvētki. Tāpēc ir turpinājies deflācijas spiediens vairākās jomās, sevišķi attiecībā uz apģērbu cenām. Janvārī nodokļu paaugstinājuma dēļ inflācija palēksies, bet pēc tam atkal būs ļoti zema inflācija vai deflācija,” sacīja Strautiņš.
Pēc SEB bankas analītiķu prognozēm, decembrī sagaidāms cenu samazinājums 0,5% apmērā, gada inflācijai jābūt 10,6%, bet gada vidējā inflācija sasniegs 15,5%.
“Inflācija bija uzņēmusi stabilu lejupslīdi, taču nodokļu palielinājums jau ar šā gada janvāri nozīmē, ka inflācijas lejupslīde piebremzēsies. Sagaidāms krass pretnostatījums, kas izpaudīsies kā cenu palielinājums no vienas puses un pirktspējas kritums no otras. No uzņēmējiem izskan dažāda informācija. Vieni meklē veidus, kā absorbēt pieaugošās izmaksas, citi ir spiesti to darīt. Taču jāņem vērā, ka lielai daļai nebūs šādu iespēju,” uzsvēra “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Tāpat ir manāma tieksme cenas noapaļot par lielāku summu, kāds ir nodokļa palielinājums. Tādēļ gada sākumā inflācija noturēsies augsta, atsevišķās nozarēs gan sagaidāms pieaugums. Taču būtisks inflācijas kāpums nav sagaidāms. Krītošās izejvielu cenas, krasā konkurence, pirktspējas tālāka mazināšanās turpinās spiest inflāciju uz leju.
“Latvijas Krājbankas” Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova prognozēja, ka inflācijas spiediens Latvijā pēdējā laikā ir būtiski mazinājies un tuvākā gada laikā pārsvarā būs novērojama deflācija, proti, cenu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša vidējo līmeni.
Patēriņa kritums kopā ar Ziemassvētku atlaidēm veicinās deflāciju arī decembrī. Būtiski atzīmēt naftas kotējumu kritumu pasaules biržās, kas ļāva arī degvielas cenām Latvijā turpināt samazināties. Visdrīzāk, cenu kritums decembrī būs apmēram 0,5%-0,8%, salīdzinot ar novembra vidējo cenu līmeni.
Rezultātā gada inflācija kritīsies līdz 10,3% – salīdzinājumā ar 2007.gada decembrī, bet gada vidējā inflācija 2008.gadā būs 15,4%.
Neapšaubāmi, PVN likmju kāpums janvārī un akcīzes nodokļa likmju pieaugums februārī uz laiku ierobežos cenu kritumu, kurš ir novērojams pēdējo divu mēnešu laikā. Bet noteikti tuvākajos mēnešos sagaidīsim viencipara gada inflāciju, norādīja eksperte.
“DnB Nord bankas” ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, prognozē, ka decembrī varētu būt 0,3% mēneša deflācija, bet gada izteiksmē – 10,8% inflācija.
Lielākā ietekme būs bijusi degvielas cenu kritumam par 8%-9%, atlaižu ietekmē iespējama cenu pazemināšanās arī apģērbiem un apaviem, bet vēl straujāku inflācijas pazemināšanos būs ierobežojusi siltumenerģijas sadārdzināšanās.
Janvārī inflācijas pazemināšanās gan varētu uz laiku apstāties, kad PVN standartlikmes paaugstināšanas ietekmē vien cenas varētu augt par 2,5% un negaidītus pārsteigumus – kā autopārvadājumu cenu kāpumu par 30% – var sagādāt atsevišķas preču un pakalpojumu grupas. Tomēr kopējo lejupejošo tendenci tas būtiski nemainīs, un jau martā vai pat februārī gada inflācija var noslīdēt līdz viencipara skaitlim.
Arī ekonomists Ojārs Kehris prognozē, ka decembrī inflācija būs turpinājusi samazināties. Vienlaikus Latvijas inflācijas rādītājs skaitliski saglabāsies joprojām augsts, nodrošinot Latvijas līderpozīcijas šajā rādītājā Eiropas Savienībā.
Ekonomists gan uzsver, ka inflācija Latvijā vairs nav pati akūtākā problēma un aktuālajā dienas kārtībā tā vairs nav “pirmā piecinieka jautājums”.
Prognozējot šā gada inflācijas rādītājus, Kehris norāda, ja “nebūs devalvācijas, viennozīmīgi būs deflācija”.
LETA jau ziņoja, ka gada inflācija šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, sasniedza 11,8%.
Patēriņa cenas precēm pieauga par 11%, bet pakalpojumiem – par 14%.
Jau ziņots, ka 12.janvārī plkst.13 Centrālā statistikas pārvalde (CSP) rīko preses konferenci, kas būs veltīta patēriņa cenu izmaiņām pagājušajā gadā, aģentūru LETA informēja CSP Preses dienestā.
