Latvijā šogad septembra beigās bija vidēji 22 900 brīvu darbavietu, kas ir par 2600 jeb 10,3 % mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā 2024.gada septembra beigās bija 12 200 brīvu darbavietu, kas ir par 2200 jeb 15,6 % mazāk nekā 2023.gada septembra beigās, bet sabiedriskajā sektorā bija 10 700 brīvu darbavietu, kas ir par 400 jeb 3,3 % mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,5 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6 %, bet privātajā – 2 %.
Savukārt vidējais aizņemto darbavietu skaits šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni, Latvijā samazinājies par 2400 jeb 0,3 % un bija 885 900. Tostarp privātajā sektorā bija aizņemtas 599 200 darbavietas, kas ir samazinājums par 2900 jeb 0,5 %, bet sabiedriskajā sektorā – 286 600, kas ir pieaugums par 500 jeb 0,2 %.
Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,2 %, vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,9 % un kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,8 %.
No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 8 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē – 3,2 %, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 3 %.
Reģionos šogad trešajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā – 3,4 % jeb 16 700, bet zemākais – Kurzemē un Latgalē – attiecīgi 1,1 % jeb 1000 un 1,1 % jeb 700. Zemgalē brīvas bija 1,3 % jeb 900 darabvietas, bet Vidzemē – 1,2 % jeb 700.
No trijām Baltijas valstīm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latvijā – 2,5 %, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 2,1 %, bet Igaunijā – 1,6 %. 2024.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, brīvo darbavietu skaits Lietuvā palielinājās par 6 %, savukārt Latvijā un Igaunijā samazinājās – attiecīgi par 10,3 % un 17,7 %.
