Ne katrs taksis var lepoties ar vārdu Fišers. Tajā ir kaut kas mazliet no ārzemnieciskā un latviskā. Pirms trīs gadiem plaukstas lieluma Fišers ieradies Gulbenē no Alūksnes, lai kļūtu par mīluli saviem saimniekiem Birutai un Jānim Akmentiņiem.
“Taksis bija mana vīra sapnis, jo Jānis ir mednieks, kuram vienmēr ir bijis suns. Es šim sapnim sākumā pretojos, uzskatot, ka dzīvoklis sunim nav piemērots. Bija ziema, tāpēc Fišeru tuntuļojām, bet viņš lika saprast, ka ir smalkas dabas dzīvnieks. Fišers labprāt arī tagad gozētos dīvānā vai atpūtas krēslā, bet es to neļauju,” stāsta Biruta.
Laipns pret ciemiņiem
Fišeram patīk uzmanība un mīlestība, tāpēc viņš ir izteikti laipns pret visiem, kas ver dzīvokļa durvis. “Mani pārsteidz viņa attieksme pret sētnieci. Kad viņa ienāk dzīvoklī, lai nolasītu ūdens skaitītāja mērījumus, Fišers labprāt ielec viņai klēpī, steidzas dot bučas, bet, tiklīdz izejam pagalmā, viņš izliekas sētnieci neredzam un lepni aizsoļo garām. Uz ielas Fišers ir atturīgs, bet mājās – ārkārtīgi viesmīlīgs,” smejas Biruta. Tad, kad Jānis gatavojas doties uz medībām, mājās sākas Fišera vaimanas, jo vēlme doties līdzi uz mežu ir nepārvarama. Bijuši gadījumi, kad viņam vajadzējis palikt arī mājās, tāpēc Fišers jau no saimnieka attieksmes steidz uzminēt: šoreiz tiks ņemts līdzi vai ne. Lai mazinātu mājās palicēja bēdas, Biruta steidzas suni mierināt un ved pastaigāties, bet tādās reizēs Fišeru pat izskriešanās neinteresē, jo svarīgākas par visu ir saimnieka atstātās pēdas.
Sagrauž zābaku
Fišeram izdevies izpelnīties saimnieka atzinību arī medībās, kur viņš sevi ir īpaši pierādījis, jo labi skrējis pa medījamā dzīvnieka pēdām un izcēlis to. Saimnieku taksis joprojām uzskata par visa noteicēju un savu cīņubiedru. “Vienmēr brīnos, kā Fišers ar savām īsajām kājām var tik ātri paskriet. Man ir garas un jau aiz visa ķeras,” saka Biruta. Viņai atmiņā palicis arī kāds Fišera nedarbs. “Nopirku jaunus zābakus, bet viņš sagrauza purngalu un zābakus vajadzēja izmest. Pati vainīga, ko noliku Fišeram pa zobam?” piebilst Biruta. Citādi Fišers ir solīds jaunskungs, kurš neko neskrāpē un arī vairāk negrauž. Ilgu laiku taksīša mīļākā rotaļlieta bija neliela bumba, bet tad tā cieta no dzīvnieka asajiem zobiem.
Disciplinēts gardēdis
Fišera kārotākais ēdiens un reizē arī kārums ir gaļa un vēlreiz gaļa. “Sunim neiesaka dot svaigu cūkgaļu, tāpēc izraugāmies liellopu. Būtībā Fišers ir gardēdis, kurš neatsakās arī no tā, kas uzlikts saimnieku galdā. Viņš pacietīgi kā lūdzējs sēž blakām pie galda un cer, ka tiks arī viņam kāds kumoss. Esmu aizliegusi kaut ko nomest pie galda, viss jāliek Fišera bļodiņā,” stāsta Biruta. Taksis ir smalkjūtīgs un disciplinēts arī attieksmē pret kaķiem. “Meita dzīvo Rīgā, un, braucot ciemos pie mums, viņai līdzi ir kaķis. Pirmajā reizē kaķēns vēl bija mazs, tāpēc Jānis stingri pateica: “Fišer, tas ir mūsu kaķis, tu nedrīksti viņu aiztikt! Viņš to saprata. Tagad kaķis ir izaudzis un jau kļuvis pat bezkaunīgs. Vīrs nu piedraud kaķim: “Tu nedomā, ka Fišeram nav zobu. Man atliek tikai pateikt, lai ņem ciet,”,” smejas Biruta. Fišers nepieļauj, ja saimnieki, pārnākuši mājās, pirmo uzmanību nevelta viņam. Viņš pēc tās uzprasās pats, pinoties tik ilgi pa kājām, kamēr Biruta vai Jānis uzklausa sunīša dienas piedzīvojumus. “Sunim ir vajadzīga uzmanība, ir jāiet pastaigāties, tā viņš mani disciplinē. Cenšos, cik varu, lai gan labprātāk Fišeru apmīļotu tikai ar skatienu,” atzīstas Biruta.
