Tatjana Pētersone vārdadienu svin divas reizes janvārī – 10. un 25.datumā pēc latviešu un pēc krievu kalendāra. Tatjana ir studentu aizgādne krievu tautas kultūras tradīcijās. Ar vārda maģiju T.Pētersone zināmā mērā skaidro savas profesijas izvēli.
„Esmu dzimusi Cēsīs. Dagdā pabeidzu vidusskolu, Daugavpils pedagoģisko institūtu, pēc tam nonācu Gulbenē, kur 2.vidusskola ir mana vienīgā darbavieta jau 35.gadu. Te strādāju par fizikas skolotāju. 16 gadus esmu arī direktores vietniece izglītības jomā. Gulbenē es apprecējos ar Andri Pētersonu, te dzimuši mūsu divi dēli Igors un Aleksandrs,” stāsta T.Pētersone.
Pārvaldnieces misija
Viņa saka, ka būt Tatjanai nozīmē būt pārvaldniecei. Tāds ir šā vārda skaidrojums.
T.Pētersone šajā lomā jūtas iederīga, strādājot ar skolēniem kā pedagoģe un sava mācību priekšmeta skolotāja. Arī mājās viņa lielā mērā jūtas noteicēja. Viņai vienmēr gribējies, lai iecerētais izdodas. Gribas sakārtotas zināšanas, vidi un apkārtējo cilvēku iekšējo kultūru.
T.Pētersone domā, ka šīs īpašības viņai pašai savulaik jau mazotnē skolā ieaudzinājuši pedagogi. No bērnības pieaugušajā dzīvē viņa līdzi paņēmusi vēlmi noskaidrot un analizēt, ja kaut kas neizdodas. Viņa dara visu, lai būtu veiksminiece.
T.Pētersone šīs īpašības cenšas pamodināt arī savos audzēkņos. Viņa patiesi tic, ka katrs skolēns var mācīties labāk, nekā dara to šobrīd.
Viņas dzīves dzinējspēks ir veiksme.
T.Pētersone domā, ka arī viņas skolēniem ir tāpat. Tāpēc skolotāja cenšas saskatīt katru veiksmi ikviena audzēkņa mācību darbā, lai to izceltu un izmantotu par pedagoģisko stimulu.
Laika nosišana, garlaicība T.Pētesonei ir neizprotamas izpausmes.
Nevar atļauties paviršību
„Manī kā skolotājā vienmēr bijusi atbildība, ka es nedrīkstu nākt uz mācību stundām un stāties klases priekšā nesagatavojusies. Es nedrīkstu dot sev nekādas atlaides, jo uz mani skatās skolēnu acis. Man vienmēr ir jābūt vajadzīgajā līmenī,” saka T.Pētersone.
Viņa skolā nestrādā kā pasniedzēja, kas tikai lasa lekcijas un eksaminē audzēkņus. T.Pētersone ir klasisks pedagogs, kas cauri gadiem līdz šodienai iznesusi un piekopj pārbaudītu praksi, organizējot skolēnus mācību darbam gan stundās, gan pēc tām.
„Es organizēju audzēkņiem triju veidu konsultācijas papildus mācību stundām. Viena skolēnu grupa ir tāda, kur audzēkņiem ir grūti izprast mācību vielu. Es palīdzu saprast fiziku un iegūt augstāku vērtējumu šajā mācību priekšmetā. Otrā grupā ir skolēni, kas var mācīties vēl labāk nekā to jau dara. Viņiem piedāvāju risināt augstākas grūtības pakāpes uzdevumus un nostiprināt zināšanas. Šos audzēkņus es gatavoju dalībai fizikas olimpiādēs. Trešajā grupā ir skolēni, kas izvēlējušies kārtot fizikas eksāmenu,” saka T.Pētersone.
Viņa arī nekautrējoties savu skolēnu mobilizēšanā mācību darbam iesaistīt viņu vecākus. Skolotāja zvana viņiem, informē par bērnu sekmēm un lūdz palīdzēt aktualizēt nepieciešamību mācīties labāk. Tas esot svarīgi, jo tā skolēni pierod pie noteiktām prasībām.
Par krīzi nedomā
T.Pētersone cenšas nedomāt par ekonomisko krīzi un to, ka atalgojums samazināsies.
„Nevaimanāsim. Strādāsim. Mums ir jābūt optimistiem. Galvenā bagātība šodien ir cilvēka zināšanas, kuras var palīdzēt mums pārvarēt krīzes situāciju. Skolēniem tas svarīgi, lai atrastu savu vietu dzīvē. Šodien bez zināšanām to izdarīt ir gūti. Tāpēc bērniem vajadzētu mobilizēt sevi nopietnam mācību darbam skolā un arī mājās vajadzētu vairāk laika pavadīt pie mācību grāmatām, nevis vaļojoties un sērfot interneta portālā “www.draugiem.lv”. Iesaku vairāk domāt par savu nākotni, izsvērt prioritātes un atbilstoši rīkoties,” saka skolotāja.
