13.janvārī vārdadienu svinēja arī gulbenietis Ārijs Lielmanis. Viņš nereti tiek saukts arī par Āri.
“Abi šie vārdi ir interesanti, turklāt ne viens, ne otrs nav sevišķi izplatīts. Man patīk savs vārds, esmu pie tā pieradis. Šķiet, ka cits vārds man nemaz nepiestāvētu,” atzīst Ārijs.
Vecāki Ārijam vārdu izvēlējušies nejauši, skatoties kalendārā.
“Arī manam brālim ir interesants vārds – Gvido, to gan vecāki bija kaut kur dzirdējuši, un viņiem tas bija iepaticies. Mani gan visi laikam vairāk sauc par Āri, par Āriju – reti kurš. Varbūt cilvēka vārds arī kaut kādā veidā psiholoģiski ietekmē cilvēka būtību, taču es tam īpaši nepievēršu uzmanību, manuprāt, par cilvēku vairāk var spriest pēc viņa darbiem, nevis pēc vārda,” atzīst gulbenietis.
Jāpiebilst, ka arī Ārija sievai ir interesants vārds – Donata, taču viņu visi sauc par Danu.
Vai Ārijs kādreiz saistībā ar savu vārdu ir piedzīvojis kādu īpatnēju gadījumu? “Ir gadījies, ka kādos dokumentos man ieraksta Āris, nevis Ārijs, par laimi, tie nav bijuši sevišķi svarīgi dokumenti. Krievu tautības cilvēkiem ir grūtāk saprast un izrunāt manu īsto vārdu.”
Vārdadienas dāvanā – otrais mazbērns
Ārijs saka, ka viņam nepatīk, ka vārdadiena ir gada pirmajā mēnesī.
“Tikko ir nosvinēti Ziemassvētki un Jaungads, un atkal jāsāk svinēt no jauna. Taču ir labi, ka gan dzimšanas diena, gan vārdadiena nav vienā un tajā pašā dienā vai ar dažu dienu starpību. Dzimšanas dienu es svinu jūnijā,” stāsta Ārijs.
Vārdadienu gaviļnieks parasti svin ģimenes un kolēģu lokā.
“Tiesa, vārdadiena ir tie svētki, kad viesi nāk neaicināti, tādēļ bieži vien vārdadienas svinības iznāk rīkot ekspromtum.”
Pirms diviem gadiem vārdadienā Ārijs saņēmis ļoti jauku dāvanu – tajā dienā viņa meitai Ingai piedzima dēliņš Darens. Otrs Ārija mazdēls Rainers ir dzimis dažas dienas pirms viņa vārdadienas – 8.janvārī. Šogad viņam palika pieci gadi.
Vārdadienās Ārijs vienmēr saņem apsveikumus arī no dēla Intara.
Cenšas vienmēr būt precīzs
Ārijs atzīst, ka sevi viņam ir grūti raksturot, taču citos cilvēkos viņš augstu vērtē godīgumu un precizitāti. Viņam patīk sadarboties ar cilvēkiem, kam var uzticēties.
“Arī es pats vienmēr cenšos būt precīzs un pildīt savus solījumus. Diemžēl mūsdienās reti kurš cilvēks vairs tāds ir. Cilvēki bieži vien nedara to, ko ir apsolījuši, tas kaitina. Ja visi pildītu savus solījumus, domāju, ka mēs Latvijā dzīvotu daudz labāk. Ja jau augšgalā ir šāda attieksme, tad arī visi pārējie domā, ka tā var darīt, tādēļ arī esam nonākuši tik tālu,” vērtē Ārijs.
Viņš jau 14 gadus nodarbojas ar privāto biznesu.
“Biznesā šobrīd ir grūti. Pirktspēja krītas, jo cilvēkiem nav ieņēmumu. Taču varbūt ir labāk, ka ir savs bizness. Lai arī cik grūti iet, tomēr kaut kā var izdzīvot.”
