Guntis Blūms: “Visam ir robežas. Arī tautas pacietībai.”
Šis laiks raisa pārdomas par to: kā būt, kā dzīvot, kas mūs gaida? Katram no mums ir savs viedoklis. Kāpēc esam nonākuši krīzes situācijā? Kā vērtēt šīs nedēļas 13.janvāra notikumus Rīgā? “Dzirksteles” šoreiz izzina Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieka Gunta Blūma domas.
– Nojautāt, ka valsts tuvojas bankrota situācijai?
– Es sen jau brīnījos un domāju, vai tiešām vairs nesaprotu neko no ekonomikas, vai nauda sākusi augt kokos. Saprotu vienu: iztērēt var tik, cik nopelna. Ja aizņemamies naudu izdzīvošanai, tad taču ienākumi nepalielināsies, jo būs jāizdzīvo ar to, kas ir, un vēl arī parāds būs jāatdod. Ja finanses netiks ieguldītas ražošanas attīstībā, tad bēdīgi būs. Es faktiski nebrīnos par to, ka atrodamies dziļā krīzē. Esmu pārsteigts tikai par to, ka vēl tik ilgi varējām dzīvot pāri līdzekļiem.
– Vai savulaik, darbojoties Tautas frontē, varējāt iedomāties, kā tā, lūk, mums klāsies brīvajā Latvijā?
– Ir tāds teiciens. Revolūciju iecerot ideālisti, realizējot romantiķi un nelieši pēc tam plūc laurus.
– Prognozējat krīzes padziļināšanos?
– Kur vēl citur pasaulē tik daudzi brauc ar “BMW X”, “Porsche” automašīnām? Vēl jau krīzi mēs nejūtam. Ne tikai Rīgā, arī Gulbenē! Iebraucu no saviem laukiem rajona centrā un nevaru atrast brīvu vietu, kur novietot automašīnu.
– Kad mēs atgriezīsimies normālā dzīvē? Kad būsim izgājuši zināmu dzīves skolu?
– Katra problēma prasa risinājumu, un katrs risinājums veicina progresu. Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc 13.janvāra notikumiem Rīgā jau ir strikti paudis savu nostāju. Šodienas lielajiem politiķiem Rīgā vajadzētu padomāt, kāpēc 1991.gadā tauta – latviešiem līdzi krievi – gāja aizstāvēt Augstāko Padomi, bet tagad latvieši līdzi krieviem iet dauzīt Saeimas ēkai logus un grib kauties.
Valdošās kliķes bezkaunība un demagoģija provocē sabiedrību. Un tas noveda pie tā, ka 13.janvārī tautas sapulces beigās sākās stihiskas nekārtības. Ja jau citādi tautā neieklausās… Protams, bija tādi, kas tam jau iepriekš gatavojās. Bet nevar ugunskuru iekurt, ja nav sausu žagaru. Viena dzirkstele un – aiziet! Piedzirdīja cilvēkus un… Mērķis bija ar haosu diskreditēt to labo ideju, ar kādu tauta šajā dienā sapulcējās pie Saeimas, lai paustu savu nostāju. Bija tādi, kas izmantoja sašutumu, kas sabiedrībā aizvien pieaug. Domāju, ka tas jau ir neapturami. Visam ir robežas. Arī tautas pacietībai.
– Vai tagad tos jandāliņa dalībniekus liks cietumā?
– Ja rīkosies dumji, tad liks cietumā. Ja gudri būs, tad neliks. Kaut vai Igaunijas piemērs. Tur 2007.gada aprīlī masu nekārtību laikā gāja daudz trakāk, bet cietumā dumpiniekus nelika.
– Daudzi šodien zaudē darbu un neatmaksāto kredītu dēļ arī savus īpašumus. Tas sanikno.
– Tā netaisnība sāp. Daudzi politiķi šodien būtu pelnījuši cietumu. Valsts budžeta nauda ir jātērē kā saimniekiem, nevis kā laupītājiem. Sašutumu rada divu ministru – Ainara Šlesera un Helēnas Demakovas – bezkaunība.
– Nomierināties tautai būs grūti.
– Premjers Ivars Godmanis Jaungada apsveikumā tautai sacīja, ka vajag visiem saspiesties ar mugurām kopā kā pingvīniem. Ko īsti nozīmē tā pingvinizācija? Ka dažiem būs viss, bet tautai – nekā. Uzskatu, ka ierēdnim nevajadzētu mēnesī pelnīt vairāk par 2000 latiem. Situācija tāda, ka tās amatpersonas, kas aplipušas ministriem apkārt, pelna vairāk par viņiem! Aģentūru vien ir teju 200. Mēs visas pat nezinām. Vajadzētu reiz to nosaukumus publicēt presē, lai tauta zina, cik liekēžu uztur no savas kabatas.
Valsts, pašvaldību iestādēs ir ierēdņi, kuru gada ienākumi pārsniedz Latvijas mazāko pagastu gada budžetus. Rīgas domē ir vismaz kādi pieci tādi ierēdņi. Tāpat arī tie, kas darbojas neskaitāmās padomēs. Ko viņi tur dara?
Ir jāsaprot tas, ka mēs gribam tērēt vairāk nekā esam nopelnījuši. Ir jāpievelk josta. Arī valsts un pašvaldību iestādēm. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests paziņojis, ka pietrūks naudas, lai izbrauktu uz katru ugunsgrēku. Tā ir sabotāža! Naudas dienestam šajā gadā, visticamāk, nav piešķirts mazāk kā 2006.gadā bija. Kā tad toreiz varēja dzēst ugunsgrēkus? Tas pats policijā. Vai tur visiem vajag automašīnas ar tik jaudīgiem motoriem? Vai visi ikdienā dzenas pakaļ noziedzniekiem? Daudziem policistiem ikdienā automašīnu vajag tikai un vienīgi kā pārvietošanās līdzekli. Tad jau var iztikt ar pavisam lētu un mazu mašīnīti, kas patērē maz degvielas.
Nostājai pret valsts iestādēm vajadzētu būt tādai, ka naudas ir iedalīts tieši tik, cik var. Ja iestādes priekšnieks ar šo summu nevar izdarīt visu, ko vajag, tad varbūt viņa vietā atradīsies kāds cits, kas varēs izdarīt. Jāmācās lietderīgi un taupīgi tērēt budžetu.
– Tautai ir sajūta, ka tiek vazāta aiz deguna.
– Lūk, piemērs no Daukstu pagasta dzīves. Pagastam vajag malku. Ir cilvēki, kas varētu to sazāģēt, ir darbarīki. Valsts meži ir pilni ar vēja sagāztiem, nokaltušiem kokiem. Es mēģināju panākt, lai atļauj mums no kritalām sarūpēt malku. Tagad ir uzsalis. To normāli varētu izdarīt. Būtu kurināmais materiāls skolai un pagasta katlumājai. Nekādi. Daudziem priekšniekiem tiku zvanījis. Visur saņēmu atteikumu. Tika minēti dažādi iemesli. Viens bilda, ka nevar mūs mežā ielaist ekoloģisku apsvērumu dēļ, jo kritušajiem kokiem turpat jāpaliek un jāsapūst. Dabai tas nākšot tikai par labu. Cits teica, ka nevarēs izkontrolēt, ko un kā pagasta nolīgtie strādnieki mežā zāģē. Vēl cits klāstīja, ka pašlaik neesot laika pagastam šādi palīdzēt, jo jāgatavo gada pārskati. Tā nu iznāk, ka tie milzīgie resursi, kas ir mūsu mežos – kritušie koki – un kas faktiski neko nemaksā, mums nav pieejami dažādu izdomātu iemeslu dēļ. Tāpat ir Gulbenē. Kam te bija vajadzīgs sašķidrinātās gāzes apkures katls? Vēl dārgāk apkure varētu izmaksāt vienīgi tad, ja kurinātu ar pieclatniekiem.
– Nesaprotama rīcība.
– Netiek domāts par labumu iedzīvotājiem. It kā mēs nebūtu saimnieki savās mājās. Notiek piesegšanās ar frāzēm. Vēl daži piemēri. I.Godmanis televīzijā skandina, ka Latvijā iedzīvotāji maksā 23 procentu ienākumu nodokli, bet Dānijā un Zviedrijā – vairāk nekā 50 procentu. Tā ir tikai puspatiesība, jo – cik liels tajās valstīs ir ar nodokļiem neapliekamais minimums?
– Kas jums sāp visvairāk?
– Rīdzinieku, tieši ietekmīgo rīdzinieku, attieksme pret laukiem. I.Godmaņa pirmās valdīšanas laikā polemika par lauku tēmu ne ar ko neatšķiras no šodienas polemikas. Atcerēsimies, kā I.Godmanis iesaldēja pārtikas iepirkuma cenas laikā, kad Latvijā vēl saimniekoja paju sabiedrības. Pie hiperinflācijas šo cenu iesaldēšana nozīmēja nemaksāt neko. Laucinieki bija spiesti savu saražoto produkciju atdot par brīvu. Toreiz cilvēki laukos neko neteica pretim, strādāja un dzīvoja ļoti smagos apstākļos. Bet tagad nesen Rīgas mērs Jānis Birks lauciniekus nodēvēja par parazītiem. Tas tika publiskots presē. J.Birks tur izteicās, ka viņam ir nepatīkami lietot vārdu “parazīts”, bet viņš nespējot citādi to formulēt. Tā viņš dēvē iedzīvotājus tur, kur saņem palīdzību no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Demagoģija! Stereotipa domāšana. Piemērs.
Valda uzskats, ka degvielas tirgotāji ir lielie nodokļu maksātāji. Bet tirgotāji jau ir tikai kasieri, nodokli maksājam mēs, kas pērkam degvielu. Pusi tās vērtības veido nodoklis, ko mēs maksājam. Tāpat daudzi uzskata, ka pensionāri ir liekēži, jo it kā nemaksā nodokļus. Bet pensionāri vismaz divas savas pensijas gadā samaksā nodokļos, pērkot pārtiku, citas preces vai jebkuru pakalpojumu. Mēs taču visi tad maksājam pievienotās vērtības nodokli! Pašvaldību budžetā ieplūst vismaz 80 procentu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, nevis no pievienotās vērtības nodokļa. No nekustamā īpašuma nodokļa, ko maksā lauku cilvēki, pašvaldībai nepietiek naudas. Tāpēc papildus vajadzīgi līdzekļi no izlīdzināšanas fonda. Pievienotās vērtības nodoklis ieplūst valsts budžetā. Par to tiek uzturētas dažādas aģentūras un valsts iestādes, to darbinieki savukārt maksā nodokļus no savām treknajām algām un daļa šīs naudas nonāk Rīgas domē. Iznāk, ka galvaspilsētas pašvaldība parazitē uz laucinieku rēķina.
I.Godmaņa pirmās valdības laikā es strādāju par Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāju. Atceros, ka toreiz pēc 1991.gada barikādēm Rīgā galvaspilsētas toreizējais galva Andris Teikmanis pārmeta lauciniekiem, ka esot atbraukuši uz Rīgu, sakūruši ugunskurus, nesakopuši aiz sevis un aizbraukuši mājās.
