Latvijas valdībai cilvēki vispār nav vajadzīgi. Viņi taču dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bankās ņem aizdevumus, nedomājot, kā tos atdos, neprot taupīt, neveido uzkrājumus un tamlīdzīgi. Cik var to atgādināt ļaudīm, kuri ir godīgi strādājuši un dara to arī šodien, saņemot nelielu atalgojumu, kas nav mērāms tūkstošos.
Ja nu kāds ir varējis dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tad tikai tas, kurš saņēmis un saņem vairāku tūkstošu lielu darba algu. Tā ir liela atšķirība, vai par 15,20 procentiem samazina mazu algu vai lielu. Diemžēl nav dzirdēts, ka tūkstošu saņēmējs būtu gatavs atteikties nevis no nieka procentiem, bet vismaz no viena tūkstoša latu.
Nav darba, kas par to, lai taču izmisumā pakaras, nodzeras vai sajūk prātā. Nav cilvēka, nav problēmu. Pensijas “jāiesaldē”, kam valstij barot vecos cilvēkus, lai viņi knapinās, kā var. Kam slimnīcu un ārstu pakalpojumi? Lai taču cilvēki pašrocīgi aptiekās pērk zāles un ārstējas, kā var, starp citu tas jau notiek. Tas taču “labi”, ka būs vēl vairāk ielaistu un neizārstējamu slimību. Paldies Dievam,ātrāk nomirs, jo nav cilvēka, nav problēmu.
Kam policisti un robežsargi? Lai tik laupa un uzbrūk. Ja kādu nogalina, pats vainīgs, ka nav pratis aizstāvēties. Nav cilvēka, nav problēmu.
Kam valstī vajadzīgi studējoši jaunieši? Lai viņi brauc strādāt uz ārzemēm! Nav jauniešu, nav problēmu. Kam vajadzīgi zemnieki un viņu saražotais piens un gaļa? Lai taču izput, nebūs zemnieku, nebūs problēmu!
Valdības attieksme mudina domāt, kam mums Latvija vispār. Nebūs valsts, nebūs problēmu.
