Sliktās ziņas, kas ne vienmēr ir arī patiesas, izplatās milzīgi ātri, šķiet, ka tās lido vēja spārniem. Tā šonedēļ vairāki cilvēki vērsās redakcijā ar jautājumu, vai tikšot slēgta Jaungulbenes arodvidusskola – šādas runas esot paklīdušas. Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone gan noraidīja šīs baumas, taču daudzos cilvēkos šīs nepatīkamās baumas tiešām izraisīja sašutumu un, galvenais, neziņu.
Jāteic gan, ka šobrīd neziņa, man šķiet, ir itin visās dzīves jomās mūsu valstī. Un tas, patiesību sakot, arī ir pats trakākais, jo neviens cilvēks vairs nezina, kas viņu sagaida pēc nedēļas, mēneša un kur nu vēl pēc pusgada. Cilvēki nezina, vai iestādes un uzņēmumi, kuros viņi strādā, vispār vēl eksistēs vai arī tiem draud slēgšana un bankrots, vai viņiem būs darbs, vai būs par ko samaksāt visus maksājumus un nopirkt ēst. Cilvēki šobrīd nesaprot, vai tiešām likt santīmu pie santīma un mēģināt kaut ko uzkrāt vai varbūt dzīvot normāli, kamēr ir tāda iespēja, un tad jau redzēs, kā būs. Un pie šīs neziņas ir vainīga mūsu valdība, kurai, man šķiet, joprojām nav nekādas skaidrības, kā valsti izvest no krīzes.
Tā vien šķiet, ka mūsu valsts pamazām put ārā un šeit, Latvijas laukos, drīz vairs nebūs nekā – ne skolu, ne bērnudārzu, ne kultūras iestāžu. Valdība tikai cenšas visu novelt uz pašvaldību pleciem, bet diez vai pašvaldības spēs panest šo smago izdevumu nastu, un tad, lai cik tas arī skan nepatīkami, vienīgā izeja diemžēl būs slēgšana.
