Antonija Ābeltiņa no Lizuma pagasta Neesmu gan cietusi no zagļiem un krāpniekiem. Man apkārt dzīvo labi cilvēki un nav tā bijis, ka kaut ko nozagtu. Mums pagaidām Lizumā viss ir mierīgi. No rīta, kad es ceļos, durvis vienmēr atslēdzu, jo pie manis nāk kaimiņi, un vakaros, kad eju gulēt, durvis slēdzu ciet.
Daina Ābrama no Lejasciema pagasta Ir bijušas reizes, kad pazūd kādi nenozīmīgi sīkumi, bet ievērojamu zaudējumu no zagļu vai krāpnieku puses nav bijis. Ir pazudusi telefongrāmata, karotes, naži. Sāpīgi bija, kad pazīstama sieviete no mana adventes vainaga nozaga sveces. Sajūta bija tāda, it kā kāds dvēselē būtu ielauzies. Dzīvoju uzmanīgi, skatos, lai nekas nezūd. Tagad jau ļoti jāuzmanās. Nevaru arī saprast, kam tagad var ticēt, kam ne, jo pie mums Lejasciemā ir “kadri”, no kuriem ir jāuzmanās. Man jau mazotnē mamma mācīja neaiztikt otra cilvēka mantas, to es arī saviem bērniem esmu iemācījusi. Par tiem cilvēkiem, kuriem nevar uzticēties, brīdinu arī citus. Zinu kādu sievieti, kura nevar iziet no otra mājas, kaut ko nepaņēmusi līdzi. Neesmu dzirdējusi, ka būtu kāds kaimiņš apzagts. Tagad jau cilvēki skatās līdzi un, piemēram, slēdz pagrabus ciet, jo, ja esi čakls, tad jau daudz kas ir mājās, bet daži ir tādi, kuri grib cita mantas. Malkas šķūnītis arī būs jāslēdz ciet. Tādi nu laiki mums ir pienākuši.
