Sliktās ziņas, kas ne vienmēr ir arī patiesas, izplatās milzīgi
ātri, šķiet, ka tās lido vēja spārniem. Tā šonedēļ vairāki cilvēki
vērsās pie mums redakcijā ar jautājumu, vai tikšot slēgta
Jaungulbenes arodvidusskola – šādas runas esot paklīdušas. Gulbenes
rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone gan noraidīja
šīs baumas, taču daudzos cilvēkos šīs nepatīkamās baumas tiešām
izraisīja sašutumu un, galvenais, neziņu.
Jāteic gan, ka šobrīd šāda neziņa, man šķiet, ir itin
visās dzīves jomās mūsu valstī. Un tas, patiesību sakot, arī ir
pats trakākais, jo neviens cilvēks vairs nezina, kas viņu sagaida
pēc nedēļas, mēneša un kur nu vēl pēc pusgada. Cilvēki nezina, vai
iestādes un uzņēmumi, kuros viņi strādā, vispār vēl eksistēs vai
arī tiem draud slēgšana un bankrots, vai viņiem būs darbs, vai būs
par ko samaksāt visus maksājumus un nopirkt ēst.
Cilvēki šobrīd
nesaprot, vai tiešām likt santīmu pie santīma un mēģināt kaut ko
uzkrāt vai varbūt dzīvot normāli, kamēr ir tāda iespēja, un tad jau
redzēs, kā būs. Un pie šīs neziņas ir vainīga mūsu valdība, kurai,
man šķiet, joprojām nav nekādas skaidrības, kā valsti izvest no
krīzes.
Tā vien šķiet, ka mūsu valsts pamazām
put ārā un šeit, Latvijas laukos, drīz vairs nebūs nekā – ne skolu,
ne bērnudārzu, ne kultūras iestāžu. Valdība tikai cenšas visu
novelt uz pašvaldību pleciem, bet diez vai pašvaldības spēs panest
šo smago izdevumu nastu, un tad, lai cik tas arī skan nepatīkami,
vienīgā izeja diemžēl būs slēgšana.
