Pirmajos dzīves mēnešos zīdainim ir normāli naktīs mosties, lai uzēstu vai tiktu samīļots. Tikai noguris bērns var aizmigt, bet pārgurušam tas jau sagādā problēmas, skaidro miega speciālists Juris Svaža. Reizēm vecākiem kļūst mierīgāk no tā vien, ka zina – tā gadās arī citiem.
“Pirmajos dzīves mēnešos izsalkuma sajūta ir daudz spēcīgāka par vēlmi gulēt, tādēļ arī naktī mazulis regulāri mostas, turklāt bērna kuņģis nespēj uzņemt tik lielu barības daudzumu, lai ilgu laiku justu sāta sajūtu,” J. Svaža mudina nepārdzīvot, bet samierināties. Bērnam augot, miega paradumi mainās, un trīs mēnešu vecumā mazuļi naktī guļ caurmērā jau divreiz ilgāk nekā dienā. Nākamajos mēnešos bērns lēnām pierod dienā gulēt retāk, toties ilgāk.
Miega speciālists atgādina: zīdainis pats nevar izlemt – “tagad es gulēšu”.
Miegs viņu vienkārši pieveic, ja vien apstākļi ir tam labvēlīgi. Savukārt, ja mazulis jau ir pārguris, viņam ir grūti atslābināties. Īpaši tiem, kuri ir ļoti aktīvi, viegli nokavēt to mirkli, kad laiks gulēt. Ja šis moments ir nokavēts, diezgan ilgi jāgaida, kad mazulis būs atkal pietiekami atslābinājies un gatavs miegam.
Bērni, kuri ļoti bieži un ilgi raud, nereti ir miega badā. Dienas laikā viņi izguļas nepietiekami, ir pārguruši un pārkairināti, tādēļ viņiem ir grūti atslābināties. Tā veidojas apburtais loks. Vecākiem īpaši svarīgi ir uzreiz pamanīt pirmās noguruma pazīmes, kā arī nodrošināt iespējas, lai bērniņš pietiekami izgulētos. Piemēram, necelt viņu ārā no gultiņas uzreiz, tiklīdz mazulis it kā ir pamodies. Zīdaiņi bieži vien pamostas un pēc neilga laiciņa paši no sevis atkal iemieg. Vecākiem nevajadzētu steigties izņemt bērniņu no gultas, piedāvāt uzēst. Reizēm vecāku pārlieka centība bērnu pamodina pa īstam, un tad viņam ir grūti atkal aizmigt.
Grūtības iemigt uz nakti var būt arī, ja vēlā diendusā bērns jau “pārstrādājis” dienā piedzīvoto, tādēļ nakts miegam nekas vairs nepaliek pāri. Dienai paredzētā norma mazulim jāizguļ vai nu no rīta, vai pēc pusdienu ēdienreizes. Tādējādi bērns līdz vakaram pagūs smelties pietiekami daudz jaunu iespaidu, par kuriem sapņot naktī.
J.Svaža atgādina, ka bērnam tā nav palīdzība, ja māmiņa vai tētis sēž pie gultiņas katru vakaru, līdz mazulis (vai paši) iemieg. Vecāku klātbūtne tad būs nepieciešama ik reizi. Labāk iedot buču, samīļot un ļaut iemigt vienam pašam. Ja nepieciešams, pie bērna var pieiet un atkārtoti samīļot. Vēlākais pēc nedēļas mazulis būs apguvis jauno gulētiešanas stratēģiju.
