Vairāk nekā simts rajona zemnieku, 48 lauksaimniecības tehnikas vienības – greideri, kravas automašīnas, piena cisternas, lieljaudas traktori, traktori ar piekabēm, iekrāvēji, kā arī vieglās automašīnas – kopā gandrīz simts vienības – otrdien jau pirms pulksten 10.00 sāka ierasties pie “Fermas”, kas atrodas Daukstu pagastā netālu no Kapukalna, lai piedalītos Vislatvijas zemnieku protesta akcijā. Daudzi pievienojās kolonnai, tai braucot pa loku. Daļa rajona zemnieku piedalījās akcijā, kas notika Smiltenē. Ar savu miermīlīgo brīdinājuma akciju lauksaimnieki vēlas būt saprasti, ka situācija lauksaimniecībā ir kritiska, tāpēc nekavējoties nepieciešami risinājumi nozares problēmām. To savā uzsaukuma runā apliecināja arī SIA “Arka” pārstāvis Alvils Pētersons.
Pulksten 11.00 sākās tehnikas vienību brauciens pa noteiktu maršrutu cauri pilsētai, bet 12.00 ieskanējās piecas minūtes ilgs skaņas signāls – liecība lauksaimnieku neapmierinātībai. Sākotnēji bijis iecerēts, ka akcija ilgs visu dienu, bet tas nebūtu lietderīgi. Rajona zemnieki šovakar pulksten 20.00 līdz pat rītam sargās protesta ugunskuru Valmieras rajona zemnieku saimniecībā “Vītoliņi”. Ugunskurs tiks sargāts septiņas dienas. Uz “Vītoliņiem” kopā ar lauksaimniekiem pošas arī pašdarbnieki no Galgauskas pagasta un folkloras kopa “Līgo”.
Visi kopā kā baznīcā
Lauksaimnieki valdībai izvirza prasības, kurās prasa spert radikālus soļus nedēļas laikā, piemēram, pārņemt jaudīgu piena pārstrādes uzņēmumu. “Ja “Parex banku” pārņēma, kāpēc valsts nevar pārņemt neveiksmīgi strādājošu piena kombinātu, lai to par 1 latu pārdotu kooperatīviem? Tad tas piederētu piena ražotājiem, nodrošinot produkcijas ražošanas un realizācijas ķēdi,” uzskata zemniece Olita Keibeniece.
Tirzas pagasta zemniece Ligita Zvirbule pauž bažas, ka krīzes apstākļos cietīs ne tikai piena un graudu, bet arī dārzeņu audzētāji. “Manā saimniecībā viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc es iestājos par visu lauksaimnieku nākotni,” saka L.Zvirbule. Gulbenes lauksaimnieku biedrības vadītājs zemnieks Andris Gargurnis cer, ka zemnieku aktivitātes nenoplaks arī turpmāk.
“Kā baznīcā visi cilvēki kopā lūdz Dievu, tā arī mēs, zemnieki, nākam kopā, jo tikai kopībā ir spēks, viens pats zemnieks neko neiespēs. Ceru, ka mums izdosies kaut ko panākt. Lauksaimnieki nav pasīva sabiedrības daļa, kā to līdz šim uzskatīja. Mēs esam spējīgi un gatavi cīnīties par savu vārdu un darba rezultātiem. Mana pagasta zemnieki, ja vajadzēs, ir gatavi doties arī līdz Rīgai, kā savulaik uz barikādēm,” saka Stāmerienas pagasta lauku attīstības speciāliste Aiva Rēdere.
Esam starp šķērēm
Litenes pagasta zemnieks Gunārs Ciglis, visticamāk, pavasarī nepapildinās sējumu platības. To izšķirs kredītresursu pieejamība, minerālmēslu cenas un citi faktori. “Bankas nemitīgi prasa atgriezt kredītus, to termiņa pagarināšana vairs nepastāv. Jebkurš zemnieks vairāk vai mazāk ir strādājis ar aizņemtiem līdzekļiem. Ja nebūs pieejams apgrozāmo līdzekļu kredīts, neapšaubāmi ražošana sašaurināsies,” saka G.Ciglis. Viņš teorētiski atbalsta zemnieku prasības, bet tās veidotu nedaudz citādāk. “Valstī ir jābūt programmai, ka mēs pabarojam savu tautu, nevis 50 procenti ir pašu ražota un 50 procenti – ievesta pārtika. Ja mēs vairs nebūsim noteicēji, tad visas Latvijas lielās pilsētas būs badā. Ir nepieciešams valsts nacionālais pasūtījums, lai tiktu nopirkts kaut kāds graudu daudzums. Iestājoties Eiropas Savienībā, sākām dalīt piena kvotas. Tas ir piena daudzums, kuru Eiropa uzskatījusi, ka nopirks. Šobrīd ikvienam piena lopkopim ir šī kvota, tāpēc viņš arī ražo noteikto piena daudzumu. Runājam par to, ka pienu neviens nepirks, bet ir otra problēma – par kvotas neizpildi zemniekam jāmaksā soda nauda. Tas pats arī graudkopjiem. “Sapard” projekti ir beigušies, bet, ja zemnieks ir saņēmis Eiropas struktūrfondu naudu ar noteikumu, ka piecus gadus nodarbosies ar lauksaimniecību, tad, to pārtraucot, šī nauda jāatdod. Lauksaimnieks šobrīd ir starp šķērēm – griez, no kuras puses gribi, vienmēr būs nogriezts,” saka G.Ciglis.
Problēmas visiem vienādas
Zemnieks Jānis Lazdiņš uzskata, ka pievienoties zemniekiem vajadzējis aicināt arī lielākās rajona firmas. “Problēmas mums visiem ir vienādas jebkurā nozarē, tāpēc akcijā jābūt kopā, jo šķelšanās nepalīdzēs,” domā zemnieks, tiesa, nebūdams pārliecināts, ka šī un nākamās akcijas dos cerētos rezultātus. Par kopību izteicās arī “Fermas” īpašnieks Mārtiņš Kokars. SIA “Arka” pārstāvis Alvils Pētersons bilda, ka tad, kad protestēs ārsti un skolotāji, arī zemnieki ir gatavi piedalīties viņu akcijā. Uzrunās izskanēja norāde lauksaimniekiem uzsākt tiesas procesu ar valdošo kliķi par tautas mānīšanu un krāpšanu, jo bankrots klauvē arī pie lielo saimniecību durvīm, valdībai mazāk lietot terminu “komercnoslēpums”, bet publiskot cenu sadalījumu.
Pulksten 13.00 akcijas dalībnieki atgriezās “Fermā”, kur pārrunāja kopīgās problēmas, uzsverot, ka ir gatavi aktīvam dialogam problēmu risināšanai, jo ir jāsaglabā lauku apdzīvotība.
