“Dzirksteles” audžubērns Lola Dzirkstīte ir populāra gulbeniete. Par to redakcijas darbinieki pārliecinās bieži, jo daudzi apvaicājas, kā klājas suņukam. Daudzi stāsta, ka portālā “www.dzirkstele.lv” regulāri lasa suņu meitenes blogus un tādējādi seko līdzi viņas gaitām. Gadījies arī, ka Lolu Dzirkstīti uz ielas atpazīst garāmgājēji un emocionāli izsaucas: “Tas taču “Dzirksteles” suns!”
Par laimīgu ir kļuvis sākotnēji dramatiskais suņa dzīves stāsts kopš brīža, kad gulbenieši viņu kopā ar “Dzirksteli” atrada izmestu centrālajā skvērā atkritumu urnā.
Sunītis aug griezdamies. Kā viņdien izsaucās veterinārārste Elita Lesiņa: “Loliņ, tu taču audz pa stundām, nevis pa dienām!” Kā gan citādi, ja zvēriņa veselībai seko tik laba daktere, kas iesaka, ko sunītim dot ēst, kādus vitamīnus lietot. Tā nu divarpus mēnešu laikā sunēns no maza piņģerota, kas ietilpst vienā saujā, izaudzis jau prāvas lapsas lielumā. Arī kažociņa krāsa tagad sunītim ir cita – kā bēšīgi rudai lapsiņai ar baltu priekšpusi un ķepiņām.
Ko tikai visu Lola Dzirkstīte prot! Viņa vairs neļauj sevi komandēt runcim Rikam, ar kuru kopā pavada ikdienu. Tagad viņa pati dzenā runci pa māju. Tomēr patiesībā abi sadzīvo draudzīgi. Vienkārši Lolai Dzirkstītei tik ļoti patīk paspēlēt “sunīšus”. Viņa prot pamodināt pārējos, ja vēlas pulksten četros no rīta doties ārā nokārtot savas darīšanas. Viņa zina savu vārdu un atsaucas uz to, tāpēc bieži vien viņai tiek ļauts pastaigāties bez pavadiņas. Jo sevišķi tas notiek parkā, kur sunītim patīk skriet krosus pa kupenām un noskatīties slēpotājos. Viņa mīlestībā gribētu aplaizīt katru garāmgājēju, sevišķi bērnus. Viņa ir mazs, priecīgs sunītis, kas var cilpot divus kilometrus bez jelkādas piepūles. Taču pilsētā gan sunēns jāved saitītē, jo ir novērots: jo lielāka Lola Dzirkstīte aug, jo vairāk viņu interesē apkārtējā pasaule un jo mazāk gribas būt paklausīgai meitenei.
11.februārī “Dzirksteles” suns svinēs savu trīs mēnešu dzimšanas dienu. Jau rakstījām, ka 21.novembrī redakcijā nonāca mazs, vēl akls sunītis. Sākumā man bija doma sameklēt sunītei saimnieku, bet drīz vien dzīvnieciņš bija tik ļoti iemīļots, ka nevienam citam to vairs negribējās atdot. Tagad Loliņu audzinu pati un ik pa brīdim vedu ciemos uz “Dzirksteli”.
