Rīga, 29.janv., LETA. Prokurore Velta Zaļūksne šodien tiesas debatēs krimināllietā par naudas piesavināšanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) Rīgas apgabaltiesai lūdza sodīt apsūdzētos ar reāliem cietumsodiem un mantas konfiskāciju.
Bijušajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai prokurore kā galīgo sodu lūdza noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem.
Savukārt bijušajam KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenajam speciālistam Jānim Imšam valsts apsūdzība kā galīgo sodu lūdz noteikt reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.
Kā norādīja Zaļūksne, nosakot sodu Imšam, tiesai būtu jāņem vērā trīs atbildību mīkstinoši apstākļi – sava noziedzīgā nodarījuma atzīšana un nožēlošana, palīdzēšana izmeklēšanas darbā, kā arī daļēja piesavinātās naudas atmaksāšana. Tādējādi valsts apsūdzība uzskata, ka viņam būtu piemērojami Krimināllikuma (KL) 49.panta nosacījumi, kas paredz noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto.
Prokuratūra uzskata, ka par kriminālprocesos izņemtās naudas piesavināšanos Imša ir pelnījis četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Šis sods būtu vieglāks, nekā to paredz sankcija attiecīgajā KL pantā. Savukārt par tiesas sprieduma nepildīšanu, neieskaitot valsts kasē kādā kriminālprocesā konfiscēto naudu, Imšam, pēc valsts apsūdzības domām, būtu jāsaņem naudassods desmit minimālo mēnešalgu apmērā.
Veipas darbībās prokurore atbildību mīkstinošus apstākļus nav saskatījusi, tāpēc, nosakot sodu viņai, nevarētu izmantot KL 49.pantu, kurš paredz noteikt vieglāku sodu, nekā likumā paredzēts, uzskata valsts apsūdzība.
Prokuratūra norāda, ka par naudas piesavināšanos Veipai būtu piemērojams brīvības atņemšanas sods uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas, Veipa prokuratūras ieskatā būtu pelnījusi trīs gadu cietumsodu, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem.
Tāpat valsts apsūdzība uzskata, ka no Imšas un Veipas būtu jāpiedzen noziedzīgo nodarījumu rezultātā KNAB nodarītie zaudējumi kopumā gandrīz 140 000 latu apmērā. No Imšas – aptuveni 104 000 latu, bet no Veipas – aptuveni 34 000 latu.
Tāpat prokuratūras pārstāve lūdza tiesai piedzīt no apsūdzētajiem solidāri 2000 latu par labu Ģenerālprokuratūrai. Šo naudu viņiem būtu jāmaksā, lai segtu izdevumus, kas izmeklēšanas laikā tērēti ekspertīzes veikšanai ar melu detektoru.
Zaļūksne tiesas debatēs arī atzīmēja, ka abu apsūdzēto darbības ir diskreditējušas KNAB tēlu sabiedrībā, būtiski bojājot biroja reputāciju. Reāli sodi šajā lietā apsūdzētajiem tikai kalpotu sabiedrības interesēm, uzskata prokurore.
Savukārt Imšas advokāte Iveta Vietniece tiesai lūdza viņas klientu notiesāt nosacīti. Tāpat aizstāve uzskata, ka četras no 11 Imšam inkriminētajām naudas piesavināšanās epizodēm nav pietiekami pierādītas, jo tajās apsūdzētais pieļāvuma formā atzinies vien aiz savas godprātības, bet to, vai viņš ir ņēmis naudu, Imša savās liecībās precīzi neatceras, tāpēc advokāte uzskata, ka šīs epizodes būtu izslēdzamas no apsūdzības. Vietniece savā aizstāvības runā atgādināja, ka Imšas rīcībā ir saskatāmi vairāki atbildību mīkstinoši apstākļi, tādēļ viņam būtu piemērojami arī KL 49.panta nosacījumi, kas paredz noteikt vieglāku sodu, nekā paredz likums.
KNAB pieteikto materiālo zaudējumu kompensācijas piedziņu no Imšas Vietniece lūdza atstāt bez izskatīšanas.
Tostarp advokāte piebilda, ka, no ezotēriskā viedokļa raugoties, nauda, ko piesavinājies Imša, iespējams, bijusi apveltīta ar negatīvu enerģiju. Tas zināmā mērā izskaidrotu apsūdzētā rīcību.
Savukārt Veipas advokāts Valters Jakobijs lūdza savu klienti pilnībā attaisnot visos viņai inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, norādot, ka, viņaprāt, tie pilnībā nav pierādīti. Tāpat advokāts atzīmēja, ka atbildība drīzāk būtu jāprasa no citām personām, “nevis no tā, kas ir kaut kādā veidā pabīdīts priekšā”. Tostarp aizstāvis atzīmēja KNAB nesakārtoto iekšējo normatīvo regulējumu.
Pēc aizstāvju runām tiesas sēdē tika izsludināts pusstundas pārtraukums, pēc kura savu pēdējo vārdu teiks abi apsūdzētie.
LETA jau ziņoja, ka iepriekšējā tiesas sēdē, kas notika 26.janvārī, Veipai un Imšam apsūdzības tika grozītas uz smagākām.
Nododot lietu tiesai, 2008.gada 26.septembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa gan KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas bijušajai vadītājai Veipai, gan tās bijušajam galvenajam speciālistam Imšam uzrādīja apsūdzības par tādas naudas piesavināšanos, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra sākotnēji kvalificēja pēc Krimināllikuma (KL) 179.panta 3.daļas, turklāt Veipa tika apsūdzēta arī pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
KL 179.panta 3.daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu, savukārt par KL 319.panta 2.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, ar piespiedu darbu vai naudassodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām (18 000 latiem), atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Šonedēļ uzrādītās papildus apsūdzības gan Veipai, gan Imšam prokuratūra saista ar bijušā “Rudens aptieku” tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemtajiem finanšu līdzekļiem.
Kā skaidroja prokurore Zaļūksne, saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedumu Labazņikova lietā izņemto naudu – 45 000 latu – vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izdarījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību, norādīja prokuratūra.
Par to Imšam tagad tiek inkriminēts jauns noziedzīgs nodarījums – KL 296.pantā paredzētā tiesas sprieduma nepildīšana, par ko draud naudassods līdz 60 minimālajām mēnešalgām jeb 10 800 latiem.
Savukārt Veipai saistībā ar Labazņikova lietā izņemtās naudas konfiskācijas nenodrošināšanu papildus apsūdzības epizode tagad uzrādīta pēc viņai jau sākotnēji inkriminētā KL 319.panta 2.daļas – par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.
Kā ziņots, Imša savu vainu atzīst gan sākotnējās, gan tiesas izmeklēšanas laikā celtajās apsūdzībās, savukārt Veipa visus viņai inkriminētos noziegumus pilnība noliedz.
Abu apsūdzēto liecības atšķiras gan savstarpēji, gan no liecinieku teiktā.
Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus).
Veipa, savukārt, apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim.
Abiem apsūdzētajiem kā drošības līdzekļi tagad piemēroti nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts, aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā.
Kā ziņots, pērn pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatīta.
Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Jauns biroja vadītājs joprojām nav atrasts.
