Latvijā dzīvo 534 Pārslas. Visvairāk – 47 – Limbažu rajonā. Par Pārslu Gunnars Treimanis saka, ka viņa, “darot smagu darbu, saglabā sievišķību. Ir nevis stipra, bet sīksta sieviete. Viegli ievainojama. Tomēr Pārsla vairāk patur prātā labo un nezīlē, kas būs rīt. Aizsargās no dzīves skarbumiem un zina iecietības lietderīgumu”.
Pārsla Lazdiņa ir dzimusi, augusi un arī šobrīd strādā Galgauskas pagastā. Pats vārds norāda, ka viņa dzimusi ziemā. 2.februārī tuvinieki, draugi, paziņas un kolēģi Pārslu suminās 50 gadu jubilejā.
“Nezinu, kāpēc mamma man savulaik izraudzījās šādu vārdu. Iespējams, ka dienā, kad esmu dzimusi, patiešām sniga sniegs, lai gan viņa bilda, ka tas esot rets vārds. Ar to sadzīvoju,” atzīstas Pārsla.
Viņai ļoti nepatīk ziema, bet vienmēr ar nepacietību tiek gaidīts pavasaris.
Šobrīd Pārsla strādā veikalā “Gusts” par pārdevēju, bet pirms tam bijusi apdrošināšanas aģente. Prāvs laika sprīdis pavadīts, saimniekojot savā saimniecībā un audzinot četrus dēlus.
“Nodarbojāmies ar piena lopkopību, bet ātri sapratām, ka ar dažām govīm saimniekošanai nav nākotnes. Tagad viss, kas ir saimniecībā, ir tikai pašu iztikai. Tagad strādāju brīnišķīgā kolektīvā, tāpēc uz darbu nāku ar prieku, jo tas ir darbs ar cilvēkiem. Laukos veikals vienmēr ir bijusi vieta, kur cilvēki nāk, lai dalītos savos priekos un bēdās, tāpēc kāds ir jāuzmundrina, kādam jājūt līdzi, jādod padoms,” saka sieviete.
Pārslas vaļasprieks ir darbošanās Dzidras Matīsas vadītajā pagasta dramatiskajā kolektīvā.
“Kolektīvā darbojos apmēram piecus gadus. Labprāt dejoju arī līnijdejas. Apmeklēju aerobikas grupu, bet šobrīd tai nav vadītāja,” stāsta Pārsla. Vasarā viņu priecē pašas audzētie ziedi, īpaši tie, kas smaržo. Tāpēc, ja kāds īpaši vēlas Pārslu iepriecināt, lai dāvina lilijas. Galgausnieši zina, ka Pārsla cep ļoti garšīgas tortes.
Ar mīļumu Pārsla stāsta, ka ir vecmāmiņa mazajai Adriānai, kura viņu iesaukusi par mamamu. “Mazmeita, atnākot no bērnudārza, mani izklaidē ar dziesmām un dejām. Reizēm kopīgi lasām pasakas, skatāmies multiplikācijas filmas un zīmējam, lai gan šajā nodarbē lielākoties tiek iesaistīti, kā mazmeita saka, onkulīši – tēvabrāļi,” smaida Pārsla. Viņa visiem iesaka saglabāt optimismu.
“To cenšamies saglabāt arī ģimenē, jo dēli un nupat arī vedekla ir bez darba. Sanākam visi kopā, cits citu uzmundrinām, jo citādāk nevar,” piebilst Pārsla.
Arī ikdienā viņa neskopojas ar palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir ļoti vajadzīga.
