Pašam sava Adrijas jūra. Ar senu grieķisku izcelsmi var lepoties Adriana vārda nesēji. Starp viņiem ir arī Gulbenes SIA “Konto” izpilddirektors Adrians Novokreščenihs, krievu tautības cilvēks, kas visu apzinīgo mūžu vada Latvijā, kur ieguvis augstāko izglītību, veidojis karjeru un ģimeni. Adrians ir iecienīts vārds pareizticīgo vidē. Viņš savu vārdadienu svin divas reizes gadā – 8.septembrī pēc pareizticīgo kalendāra un šodien, 22.februārī, kad šā vārda īpašnieki tiek sumināti Latvijā. Tiesa, šeit tas sācies tikai aptuveni pirms 12 gadiem. Līdz tam vārda Adrians kalendārā nav bijis.
Viņam ir savs skatījums uz šodienas situāciju Latvijā. Un viņam ļoti sāp, ka šajā situācijā kāds cilvēkus dala pēc tautības, nevis pēc politiskās pārliecības un padarītā darba.
A.Novokreščenihs nenoliedz, ka arī viņu šodienas politikā daudz kas tracina, taču pats atzīst, ka nekad mūžā tāpēc neietu piketēt. Pēc viņa domām, piketi tikai sašķeļ tautu grupās pēc profesionālās piederības un sociālā statusa. Kāda jēga finansiāli palīdzēt vienai ļaužu grupai, ja tikmēr citas turpina ciest un dzīvot smagos apstākļos.
“Nav nekādas programmas, kā izvest valsti no krīzes. Tas ir traģiskākais,” saka A.Novokreščenihs.
“Neviens nepasaka skaidri, kāds šodien ir lauksaimniecības nozares pienesums iekšzemes kopproduktam,” saka A.Novokreščenihs.
Viņš uzsver, ka situācija ekonomikā un šajā konkrētajā nozarē mainās. Tam, pēc kā bija pieprasījums pirms 15 gadiem, šodien vairs nav noieta. Zemnieki nevar vienkārši piecirst kāju un prasīt, lai Latvijā pērk tikai viņu ražoto. Brīvajā tirgū ir savi likumi. Jāņem vērā, ka “esam tikuši no vienas valstu savienības ārā un iekļuvuši citā”, uzsver A.Novokreščenihs.
Viņš pauž, ka situācija diemžēl ir līdzīga – “agrāk Maskava deva subsīdijas lauksaimniecībai, tagad – Eiropa”. Pēc viņa domām, šī situācija ir deģeneratīva. Cilvēki pierod saņemt naudu teju vai par neko.
“Mēs būtībā tērējam svešu naudu, mēs to netaupām, trallinām uz nebēdu,” saka A.Novokreščenihs. Viņš to redz lauku ainavā. Siena ruļļos, kas ziemā stāv uz lauka un ir nulles vērtībā. Lepnos traktoros ar aeronavigācijas sistēmu. Vismodernākajos džipos, kas brauc pa bedrainajiem lauku ceļiem.
“Vai tas ir vajadzīgs šodien?” viņš prasa. Un pretstata nemākulīgu, nerentablu saimniekošanu laukos bez specializācijas un elastīgas piemērošanās brīvā tirgus apstākļiem.
“Ja cilvēks vēlas, viņš var savām vajadzībām slaukt tos 20 litrus piena. Bet jāsaprot, ka nevienam nav izdevīgi tiem speciāli braukt pakaļ. Es nesaprotu arī to, ka tiek pieļauta piena tirgošana no kannām pilsētā uz ielas. To nedrīkst darīt! Vai kaut kur citur Eiropā kaut ko tādu redzēsiet? Nemūžam!” saka A.Novokreščenihs.
Pēc viņa domām, kopumā valsts ekonomikā ir bardaks, nauda ir notrallināta. To redzam arī banku situācijā un valsts neadekvātajā šo problēmu risināšanā.
A.Novokreščenihs prognozē bezdarba palielināšanos un ir šokā par to, ka valsts neko nedara, lai Latvijā rastos jaunas darba vietas. Viņaprāt, tajās vajadzēja investēt naudu un pierunāt ārvalstu kapitālu veikt ieguldījumus.
