Latvijā dzīvo 2338 Austras un 446 Dagmāras
“Dažreiz man savs vārds patīk, bet dažreiz nepatīk, jo tajā ir burts “r”. Bērnībā citi bērni, kuri neizrunāja burtu “r” mani sauca par Austiņu un Gaismiņu, par Austrumiņu un Austrīti. Esmu saukta arī par Austošo rītu,” stāsta gulbeniete Austra Brūvere, kura jau ļoti daudzus gadus strādā Gulbenes bibliotēkas lasītavā. Cilvēki, kuri pazīst, visbiežāk viņu sauc par Austriņu.
Austrai ir arī otrs vārds – Dagmāra. Vecāki neesot varējuši izšķirties, vai meitai dot vārdu Austra vai Dagmāra, tāpēc palikuši pie abiem vārdiem.
“Esmu lauku meitene no Stāķiem, bet lielākā daļa radinieku dzīvo Jūrmalā. Kad vien ir iespējams, cits citu apciemojam,” stāsta Austra.
Viņas sirds un dvēsele pieder bibliotēkai, tāpēc katra darba diena Austrai līdzinās svētkiem.
“Tikko ienāku pa bibliotēkas durvīm, mani pārņem sajūta, ka te ir kaut kas gaišs, labs un skaists. Apsēžoties savā vietā pie galda, steidzu domāt, kas man jāizdara, ko neesmu iespējusi paveikt iepriekšējā dienā. Es visu laiku atrodos kustībā un enerģijas plūsmā. Man visu vajag paveikt ātri, neprotu garlaikoties. Gadās, ka savā straujumā kaut ko sasteidzu, tad dažkārt nākas savu pārsteidzību nožēlot. Arī pati nemitīgi bagātinos ar jaunu informāciju,” saka Austra.
Ar nesavtīgu atsaucību Austriņa palīdz ikvienam cilvēkam, kuram nepieciešams iegūt informāciju par kādu novadnieku, rajona un pilsētas notikumu, preses izdevumos ievietotu rakstu, kā arī par kādu grāmatu.
“Priecājos, ja mana palīdzība ir līdzējusi kādam skolēnam saņemt labu zināšanu novērtējumu vai kāds students ir veiksmīgi aizstāvējis diplomdarbu,” piebilst Austra.
Viņas palīdzību ar interneta starpniecību lūdz arī ļoti daudzi ārzemēs dzīvojoši cilvēki, kuriem ir saikne ar Latviju un Gulbeni.
“Ļoti daudz materiālu sūtīju uz Vāciju, kur kāda meitene rakstīja darbu par mūsu novadniekiem – rakstniekiem,” atceras Austriņa.
Viņa ir bibliotēkas kolektīva dvēsele.
“Man patīk, ka mēs cits no cita atšķiramies, bet tieši šis atšķirīgums veido kopīgu un krāšņu buķeti. Ar cilvēkiem ir tāpat kā ar ziediem.” Austra dzīvo līdzi šodienai, cenšoties saskatīt labo.
“Pēc dabas esmu optimiste un humora pārpilna, tāpēc nemaz neprotu ļauties pesimismam. To es novēlu arī citiem cilvēkiem!”
No darba brīvajā laikā Austra ar lielu aizrautību lasa dzeju. “Pēc tās es ģībstu,” smejas viņa.
Austriņas vaļasprieks ir arī adīšana un tamborēšana. Kad nogurst pirksti, viņa nododas filozofiska satura literatūras iepazīšanai, kā arī grāmatām, kurās stāstīts par sievietes garīgo stiprumu.
“Tāds laiks nekad nepienāks, kad cilvēkiem nebūs vajadzīgas grāmatas un avīzes, kad būs tikai internets. Tomēr ir vajadzīga šī dzīvā saikne un sajūtas, kas rodas, paņemot rokās grāmatu vai žurnālu,” uzskata Austra.
