Maigi izsakoties, esmu šokā, uzzinot par kārtējiem taupības pasākumiem. Tagad, redz, “gudrās” galvas ir izdomājušas, ka varētu atcelt bērnu pabalstu izmaksāšanu bērniem līdz viena gada vecumam. Un tā viņi ietaupītu vairāk (!) nekā vienu miljonu latu.
Lai arī tie ir tikai astoņi lati mēnesī un par tiem mazulim nesanāk pat “pamperu” paka, runa šoreiz ir par principu, kāpēc mums, parastajiem, “nogriež” algas un grasās to darīt vēlreiz, grib atņem bērnu pabalstus, bet viņi paši sev algas, kuras mērāmas tūkstošos – nesamazina.
Par spīti krīzei vairākus simtus miljonu ir iepludinājuši bankā un, kā izrādās, tomēr taisās celt Gaismas pili. Kāda tur vairs Gaismas pils, kad vairumam jādomā, kā izdzīvot. Skandina par taupību, bet priekšzīmi tautai nerāda. Alkatība laikam ņēmusi virsroku pār saprātu. Un šķiet, ka nevis laikam, bet tā arī ir. Tā ir tikai un vienīgi cūcība un bezkaunība. Atsevišķiem deputātiem arī televīzijas kameras priekšā nu nemaz nav neērti teikt, ka par to darbu, ko viņi valsts labā dara (te nu gan ilgi un dikti jādomā, kas tie ir par labajiem darbiem), alga vēl esot pārāk maza.
Sāp sirds un pārņem izmisuma sajūta, ka tā var rīkoties ar savu tautu. Viņiem jau nesaprast tos, kuri ir bez darba, naudas un ar parādu nastu, jo pareizi tautas teiciens vēsta – paēdušais neēdušo nesapratīs. Šaubos, ka viņi mīl savu valsti un ir tās patrioti, ja tik grūtos laikos turpina domāt tikai un vienīgi par sava pašlabuma gūšanu.
Pabalstus ieviesa un pat palielināja, lai dzimstība valstī būtu lielāka, bet, kā izrādās, tad laikam mūsu valstij bērnus vairs nevajag. Kā zināms, mirstība Latvijā ir augstāka nekā dzimstība. Cik ilgi vēl pastāvēs mūsu tauta? Varbūt pēc laika par mums varēs izlasīt tikai vēstures grāmatās?
