Laikraksta „Dzirkstele” 19.februāra numurā publicēts raksts „Kur sūdzēties, ja kaimiņi badina suni?”. Par to savu komentāru sniedz dzīvnieku aizsardzības biedrības „LKF dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes locekle Linda Zirdziņa.
Rekša, Džima un visu citu pieķēdēto suņu saimnieki! Jau skolā mums māca, ka vilki un suņi ir bara dzīvnieki un īpaši svarīgi tiem ir būt kopā ar citiem. Sunim, pirmkārt, jau jābūt kopā ar savu saimnieku.
Mēs mācām bērniem, lai tie netuvojas nepazīstamam ķēdes sunim. Un pilnīgi pareizi, jo ar laiku suns var palikt neaprēķināms un agresīvs, tam psiholoģiski ir ļoti grūti pārvarēt šādu norobežošanas veidu. Mēs paši neatgriezeniski sabojājam suņa psihi, kā rezultātā radam draudus sev un apkārtējiem. Nepietiekamu kustību dēļ pasliktinās suņa veselības stāvoklis un jūsu uzticamā sardziņa mūžs ir īsāks.
Un pats būtiskākais jautājums: ko var nosargāt pieķēdēts suns? Atbilde: savu būdu un ķēdi! Vienīgais, ko pieķēdēts suns var izdarīt, ir riet; toties suns, kas būs sētā, spēs izdarīt vairāk…
Populārākā atbilde uz jautājumu, kādēļ jūs turat suni pie ķēdes, ir: suns skrien prom no mājas. Lūk, risinājumi! Uzceliet voljēru no stiepļu žoga vai cita materiāla. Izmēram nav tik būtiska nozīme, kā tam, ka suns pilnībā pieņems to par savu teritoriju. Uztaisiet to mājīgu un praktisku, iekšā voljērā ieliekot būdu, barību un ūdeni, kādu rotaļlietu. Regulāri izlaižot suni no voljēra, suns pamazām pieradīs turēties voljēra tuvumā, jo uzskatīs to par savu māju.
Ja voljērs neiekļaujas jūsu budžetā, uzstādiet kustīgu gaisa ķēdi, kas pārvietojas pa trosi, lai suns var kustēties nesapinoties.
Sterilizējiet savu suni. Tas pasargās jūsu mājas no nelūgtiem kaimiņu suņiem un jaunām, nevienam nevajadzīgām dzīvībiņām. Vai no šādiem pat pārmetumiem no kaimiņu puses, ja jūsu suns ir vīriešu kārtas. Sterilizācija nekādi neietekmē suņa sarga funkciju veikšanu, bet samazina suņa vēlmi meklēt piedzīvojumus projām no mājas.
Mums, cilvēkiem, ir daudz veidu, kā izklaidēties – tikšanās ar draugiem, grāmatas, kino, mūzika un ceļošana. Iedomājieties, kā tas ir būt ārā vienam – kad nav nekā cita, ko darīt, kā skatīties, kā žūst dubļi… Suņa pasaulē vienīgais Dievs ir saimnieks. Ja saimnieks nespēj sunim nodrošināt labu dzīvi, tad kādēļ to turēt?
Ja iepriekšminētais nav izmainījis jūsu iesīkstējušos uzskatus, lūdzu, izlasiet, kādas ir „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kas izstrādātas tiem suņiem, kas tiek turēti pie ķēdes.
Sunim nodrošina:
pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā; vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums.
