Māris Dembovskis: ” Kaut gan tagad man ir četrreiz mazāk naudas, tomēr man ir kaifs par to, ko es daru.”
Māris Dembovskis Gulbenē dzīvo vien nepilnus četrus gadus. Šajā laikā daudzi viņu iepazinuši kā deju pasniedzēju, bet citiem viņš ir paziņa, kolēģis vai vienkārši labs draugs. Tagad viņš jauniešu centrā “Bāze” katru svētdienu piedāvā apmeklēt dievkalpojumus, jo ir topošais baptistu mācītājs.
Māris stāsta, ka iepriekš strādājis par informācijas tehnoloģijas speciālistu. Tā aizritējis viens gads, otrs, un viņš sācis aizdomāties, vai tā ir lieta, kuru viņš vēlas darīt.
“Sapratu, ka es to nevēlos. Tad es domāju, kas ir tāds vērtīgs, kur es sevi vēlētos ieguldīt. Sapratu, ka cilvēkos, un tas veids, kā es to varu izdarīt, ir stāstīt viņiem par iespēju dzīvot citādāku dzīvi. Tā no informācijas tehnoloģijām pārslēdzos uz teoloģiju. Tagad jau vairāk nekā gadu mācos Baltijas Pastorālajā institūtā. Tagad tukšumu, kuru izjutu sēžot pie datora, varu aizpildīt, kaut gan man ir četrreiz mazāk naudas, tomēr man ir kaifs par to, ko es daru, ” stāsta Māris.
Lai kļūtu par baptistu mācītāju, Mārim studijām institūtā jāvelta trīs gadi, un pēc tam sevi vēl jāpierāda, vadot draudzi. Uz mācībām, kuras notiek vienu nedēļu vienreiz mēnesī, viņš dodas stopējot automašīnas, tā ietaupot gan laiku, gan naudu.
Viena draugu un tuvinieku daļa, uzzinot, ka Māris būs mācītājs, teikuši ka tas ir jauki, bet citi ne.
“Tiem, kuri manu izvēli neatbalsta, pašiem izpratne par Dievu ir jocīga. Ja es kādam no viņiem pateiktu, ka es rīt “kruķīšu” miljonu biznesu, tad visi teiktu, ka tas ir labi, jo mūsdienās lielākajai daļai sabiedrības svarīgākā vērtība ir liela naudas pelnīšana. Vērtības cilvēks sāk apzināties, kad viņam ir kādi 60 gadi, tikai diemžēl tad dzīvi vairs nevar pagriezt atpakaļ,” domā Māris.
Visi aicināti apmeklēt dievkalpojumus
Māra vecāki ir katoļticīgie, arī pats Māris iepriekš bija katolis. Vaicājot, kāpēc viņš izvēlējies būt baptistu mācītājs, Māris atbild: “Katoļiem ir lietas, kurām es vienkārši nevaru piekrist, tāpēc nolēmu, ka būšu baptists. Piemēram, par kristīšanu.
“Ja par pamatu ņem Bībeli, kristietība ir tajā momentā, kad cilvēks to pats izvēlas. Kristietību nevar pieņemt mazs bērns, kurš neapjēdz, kas ir Jēzus.. Pieņemamāki man ir luterāņi. Protams, daudz kas atkarīgs arī no mācītāja,” saka Māris.
Topošais baptistu mācītājs ir arī pārliecināts, ka ēkai, kur notiek dievkalpojumi, nav nozīmes. “Svarīgi ir cilvēki, kas veido draudzi. Mēs varētu tikties kaut vai Olimpiskajā sporta centrā,” teic Māris.
Draudzes palīdzētu meklēt garīgumu šīs dienas apstākļos, proti, krīzes apstākļos. Cilvēki, kuri meklē Dievu, cilvēkiem, kas vēlas dzirdēt kaut kādas citas iespējas, kā pavadīt un veidot savu dzīvi. Katrs var pielietot Kristus mācīto savā dzīvē, esot tas, kas viņš ir – mehāniķis, skolotājs, tulks, biznesmenis.
“Dievkalpojumos galvenais uzsvars ir uz dziedāšanu un Dieva slavēšanu. Pēc tam notiek lūgšanās, spēļu spēlēšana, vasarā tas var būt arī kopīgs brauciens peldēties. Pagaidām noticis ir tikai viens dievkalpojums. Tiem, kuriem ir interese, var atnākt kaut vai apskatīties. Ja kāds vienkārši vēlas parunāties, tad var arī man zvanīt – 26176287,” norāda Māris.
Lielajā Piektdienā – savdabīgs pasākums
Rīt, Pūpolsvētdienā, dievkalpojums nenotiks, jo Māris kopā ar domubiedriem dodas pāris dienu pārgājienā, bet Lieldienās gan dievkalpojums ir paredzēts.
“Lielajā Piektdienā pie jauniešu centra ir paredzēts pagatavot krustu. Tas būs nolikts zemē, un cilvēki, kas gribēs, varēs nākt, paņemt naglu un iedzīt to krustā. Pasākuma mērķis ir ļaut cilvēkiem aizdomāties, ko viņiem īsti nozīmē Lieldienas. Pie krusta visu piektdienu būšu es pats un pastāstīšu, paskaidrošu visu nesaprotamo,” stāsta Māris.
Tāpat kā citiem arī Māra ģimenē ir pieņemts, ka pirms Lieldienām tiek krāsotas olas, bet tajā pašā laikā viņš atzīst, ka neesot tradīciju cienītājs. Svētkos labprātāk satiekas ar draugiem vai ar sievu uzspēlē kādu spēli.
Vēlas realizēt daudz interesantu ideju
“Protams, man savai draudzei ir vieglāk piesaistīt jauniešus, arī runāt ir vieglāk ar jauniem. Bet man ir vienalga, kāda vecuma cilvēki to apmeklēs. Esmu gatavs arī tam, ka cilvēki gados var teikt, ka esmu galīgi zaļš un neko nejēdzu no dzīves,” saka Māris.
Viņam ir ļoti daudz dažādu ideju, ko viņa draudzei vajadzētu darīt. Pirmkārt, tai vajadzētu mainīt pilsētu un cilvēkus uz pozitīvo pusi.
“Gribētu, lai cilvēki vairāk satiekas cits ar citu, nevis ir vieni paši savā stūrī ierāvies. Lai latvieši dalās ar citiem tajā, kas viņiem ir, lai visi ir vienotāki.”
Ideja, kuru Māris vēlas realizēt tuvākajā laikā, ir rīkot kopīgas tikšanās reizes cilvēkiem, kuri gaida mazuli.
“Cilvēku dzīvē, kuri gaida piedzimstam savu bērnu, tas ir īpašs laiks. Viņi varētu kopīgi sanākt, aprunāties, kā iet, un vienkārši pavadīt forši laiku kopā. Tas, manuprāt, būtu vērtīgi,” saka Māris.
Tagad, kad ir krīzes laiks un daudzus ir skāris bezdarbs, Māris ir iecerējis veidot kursus, kuros cilvēkiem būtu iespēja tikties, piemēram, ar psihologu, kurš skaidrotu, kas ir vajadzīgs un nepieciešams, lai atrastu jaunu darbu, kā arī ar kādu biznesa cilvēku un citiem speciālistiem.
“Bet es pats kursu nobeigumā varētu stāstīt par Cerību. Šāds kurss būtu praktisks un, iespējams, kādam arī palīdzētu.”
