Tiesībsarga izpēte liecina par nepilnībām mācību līdzekļu iegādē

Tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi saņemts gandrīz 1300 ziņu teju par visiem Latvijas novadiem. Mācību līdzekļu sarakstu gatavošana ir atbalstāma, jo tā sniedz skaidrību, kas būs nepieciešams un kurš to iegādājas. Būtiski, lai uz vecāku makiem netiktu pārlikts pienākums iegādāties tos mācību līdzekļus, kas pēc likuma būtu jāsagādā mācību iestādei. Tiesībsargs lūdz pašvaldības un to izglītības iestādes pārskatīt esošos mācību līdzekļu sarakstus un tos vajadzības gadījumā precizēt, un par paveikto informēt tiesībsargu līdz 15.augustam.

Bijuši gan lieli saraksti, gan atsevišķas vienības, kuru iegādi izglītības iestādes likušas uz vecāku pleciem, kaut arī tās būtu bērnudārza vai skolas pašas iepirkumu sarakstā. Informācija saņemta no gandrīz visiem Latvijas novadiem, visvairāk no Rīgas un lielākajām pilsētām – Liepājas, Jelgavas, Valmieras, Ogres u.c.

Tiesībsargs lūdza sabiedrības iesaisti, jo tika saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāka atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedza sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām.

“Jāsaka atklāti – uz tik lielu vecāku atsaucību nebijām cerējuši, tādēļ īpaši liels paldies visiem, kas sniedza mums noderīgu informāciju. Tā kalpos par pamatu mūsu aicinājumam konkrētām pašvaldībām un izglītības iestādēm pārskatīt savu rīcību un novērstu nepilnības vēl pirms jaunā mācību gada. Pats fakts, ka skolas vecāku ērtībām sagatavo mācību līdzekļu sarakstus, ir vērtējams pozitīvi, jo tas vieš zināmu skaidrību un arī palīdz plānot finanses. Atslēga ir tajā, lai vecākiem nebūtu jāpērk tās lietas, kas patiesībā jānodrošina izglītības iestādei, un šajā ziņā ir vērojamas būtiskas nepilnības,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Par to, kas ir vai nav jāsagādā vecākiem, tiesībsargs informēja jau iepriekš gan attiecībā uz skolām, gan bērnudārziem, un arī šobrīd aicina izglītības iestādes pārskatīt vecākiem izsniegtos sarakstus un ņemt šo informāciju vērā, gatavojot sarakstus arī jaunajam mācību gadam. Visām pašvaldībām, par kurām aptaujas laikā bija saņemtas ziņas, un šo pašvaldību izglītības pārvaldēm ir nosūtītas vēstules ar šādiem aicinājumiem:

Izglītības pārvaldei – pārbaudīt izglītības iestāžu sniegto informāciju par individuālo mācību piederumu iegādi un nodrošināt, ka tā tiek precizēta atbilstoši tiesībām uz bezmaksas izglītību.

Pašvaldībai – pārskatīt izglītības iestādēm piešķirto finansējumu mācību līdzekļu iegādei un piešķirt to tādā apmērā, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami izglītības satura apguvei.

Obligātā satura apguve skolās – juceklis un interpretācijas

Pārliecinoši lielais vairākums vecāku sniedza informāciju par dažāda veida kancelejas piederumu iegādi, par kuriem lielākoties strīdu nav – tos nodrošina vecāki. Citādi ir ar materiāliem, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei. Izpētes laikā izkristalizējās, ka likumā noteikto daudzas izglītības iestādes interpretē pēc saviem ieskatiem. Konkrēti vislielākais juceklis ir ar mācību priekšmetiem “Dizains un tehnoloģijas” un “Vizuālā māksla”. No saņemtās informācijas secināms, ka šo abu mācību priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Tie ir jānodrošina skolai. Zīmīgi, ka vecāki min arī visai specifiskas lietas, kas noteikti nebūtu jāiegādājas pašiem, bet gan jānodrošina mācību iestādei, piemēram, rokas figūrzāģa asmeņi, pagarinātāji, nagliņas, saplākšņi, dažāda veida interjera priekšmeti u.c. Būtiski norādīt, ka skolēnu vecākiem nav jāpērk audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu, kuru izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei.

Tāpat vecāku apjukumu rada kancelejas preču iegāde – pirmsskolā ir grūtāk nodalīt kancelejas piederumus, kas jāpērk vecākiem, no rotaļnodarbībām nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kas jāpērk izglītības iestādei par sava budžeta līdzekļiem. Atšķirībā no skolām bērnudārzos tādas lietas kā zīmuļi, flomāsteri, otas, dzēšgumijas, šķēres u.c. nav jāsarūpē vecākiem pašiem – tos nodrošina bērnudārzs, jo tie nepieciešami izglītības satura apguvei.

Plašāka un atjaunota informācija par mācību līdzekļu sarakstiem pieejama tiesībsarga mājaslapā.

Dzeramā ūdens problēma bērnudārzos

Tikmēr bērnudārzos īpaši vasarā iezīmējās jautājums par dzeramā ūdens pieejamību. Tiesībsargs vēlreiz atgādina, ka dzeramais ūdens ir jānodrošina izglītības iestādei. Vecāki var nodrošināt individuālo ūdens pudeli pēc vēlmes. Piedevām, gan bērnudārzā, gan skolā jābūt ērti pieejamam un praktiski viegli lietojamam ūdens krānam, lai, ievērojot nepieciešamās higiēnas prasības, bērni var brīvi piekļūt dzeramajam ūdenim. No vecāku sniegtās informācijas izriet, ka nereti dzeramais ūdens bija pieejams tikai izlietnes krānos, kas atrodas tualetēs un ir nehigiēniski.

Fonda naudas un dāvanas skolotājiem

Aizvadītā mēneša laikā tiesībsargs skaidroja arī citus būtiskus jautājumus, par kuriem savu neizpratni pauda vecāki – skolas formām, vecāku padomēm, fonda naudu un skolotāju apdāvināšanu.

Saistībā ar skolas formām jāuzsver, ka tādā gadījumā, ja bērnam nav skolas formas, bērnam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos pasākumos. Ja vecāki nav nodrošinājuši savam bērnam skolas formu, bērnu nedrīkst sodīt viņa vecāku, aizbildņu vai ģimenes locekļu darbības, pausto uzskatu vai pārliecības dēļ. Galvenie atbildīgie par bērna audzināšanu ir vecāki. Ja vecāki finansiālu iemeslu dēļ formas nevar atļauties iegādāties vai, piemēram, reliģiskās u.c. pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, skolai iekšējās kārtības noteikumos būtu jāparedz izņēmuma gadījumi.

Daudzi vecāki pauda neizpratni par tā dēvēto vecāku padomju tiesībām un pienākumiem. Padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Tie ir personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi: kancelejas piederumi skolēniem, apģērbs un apavi, sporta tērps, higiēnas preces, kā arī citi materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām ārpus obligātā satura. Padomes lēmums vecākiem ir saistošs, ja tas ietver un ir attiecināms uz iepriekš minētajiem individuālajiem mācību piederumiem. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem mācību līdzekļiem, lēmums ir prettiesisks jeb nelikumīgs, jo padome pārsniegusi savu kompetenci.

Vecāki pauda neizpratni arī par iemaksām klases vai skolas fondā. Tiesībsargs skaidro, ka izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču nedrīkst pieprasīt konkrētas vecāku iemaksas skolas fondā. Proti, ziedojumi un dāvinājumi skolai vai dārziņam ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme un viņi var uzticēt izglītības iestādei izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi. Arī tā saucamās klases naudas pedagogi nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Un arī šajā gadījumā – būtiski uzsvērt, ka, ja kāds no vecākiem neatbalsta iemaksu veikšanu, tad pārējie vecāki nevar šim vecākam uzlikt par pienākumu šādas iemaksas veikt. Savukārt attiecībā par finansējuma izlietošanu uzsverams, ka šādi maksājumi nevar tikt vākti saimnieciskiem izdevumiem, piemēram, telpas remontam vai dzeramā ūdens iegādei. To finansēšana ir izglītības iestādes dibinātāja, pārsvarā pašvaldības pienākums.

Tiesībsarga ieskatā arī brīvprātīgas vecāku iniciatīvas ar naudas vākšanu dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas. Piemēram, nereti izglītības iestādēs pastāv tendence apdāvināt skolas personālu, konkrēti, skolotājus. Tā bieži vien izpaužas nerakstītas tradīcijas veidā, proti, apdāvināt pedagogus izlaidumos, jubilejās un citos svētkos ar materiālām vērtībām, kas iegādātas par vecāku savākto (saziedoto) naudu. Secināms, ka šo apdāvināšanas tradīciju kopj, uztur un kultivē paši bērnu vecāki, jo sevišķi aktīvākie, kuri kā līderi piedalās vecāku padomēs, sapulcēs, čatos u.tml. Tiesībsargs atgādina – Latvijā pamata un vidējā izglītība ir bez maksas. Tiesībsargs aicina pašus vecākus lauzt neveselīgas tradīcijas. Ir nepieciešams konstruktīvi izrunāt šo problēmu savā starpā, nebaidoties iebilst un pretargumentēt šādu tradīciju uzturēšanai un kopšanai. Vienlaikus arī pašām izglītības iestādēm savos ētikas kodeksos būtu jādefinē skaidri principi un vērtības attiecībā uz dāvanu pieņemšanu. Šāda skaidrība samazinātu daudz nepatīkamu un neērtu brīžu abām pusēm – potenciālajiem dāvinātājiem un dāvanu saņēmējiem.